«Zemgales Ziņu» 9. janvāra numurā publicētajā komentārā «Dižā kombinatora liekulīgie pēcteči» Mārtiņš Pīlādzis, neiedziļinoties lietas būtībā, kārtējo reizi nepamatoti ir apvainojis Izglītības un zinātnes ministriju nedemokrātiskumā.
«Zemgales Ziņu» 9. janvāra numurā publicētajā komentārā «Dižā kombinatora liekulīgie pēcteči» Mārtiņš Pīlādzis, neiedziļinoties lietas būtībā, kārtējo reizi nepamatoti ir apvainojis Izglītības un zinātnes ministriju nedemokrātiskumā, ministru Jāni Gaigalu liekulīgā cinismā, bet godājamo Ostapu Benderu gara radniecībā ar valsts pārvaldes struktūrās strādājošajiem.
Par augstskolām. Šobrīd Latvijā darbojas 19 valsts dibinātu augstskolu. 11 augstskolu atrodas IZM pārziņā, septiņas ir citu nozaru ministriju pārziņā. Katra nozaru ministrija nošķirti no kopējās augstskolu politikas, ievērojot tikai savas intereses, risina augstskolas pakļautības jautājumus – plāno uzņemamo studentu skaitu, izglītības iestādes struktūru, finansiālos resursus.
Par IZM funkcijām. IZM saskaņā ar Augstskolu likumu ir jāpārrauga tā izpilde visās Latvijas augstskolās neatkarīgi no to pakļautības. Izglītības un zinātnes ministrs pārstāv visu augstskolu intereses Saeimā un Ministru kabinetā.
IZM organizē un pārrauga visu augstskolu un visu studiju programmu akreditēšanu, nodrošina visu augstskolu Satversmju iesniegšanu MK vai Saeimā un visu augstskolu rektoru apstiprināšanu MK, nosaka profesoru vietu skaitu visās augstskolās un saskaņo profesoru darba līgumus, organizē visu studējošo kreditēšanu un vienotas statistikas un atskaites sistēmas realizāciju.Bieži vien šo funkciju veikšanu apgrūtina augstskolu pārraudzības sadrumstalotība un šauras atsevišķu nozaru ministriju intereses.
Par IZM nedemokrātiskumu. 1998. gada 24. novembra MK sēdē Labklājības ministrija iesniedza projektu «Par grozījumiem labklājības ministrijas nolikumā». Tajā bija teikts: «..Tā kā Latvijas Medicīnas akadēmija šobrīd sagatavo speciālistus, kas pārsniedz Labklājības ministrijas kompetenci, nepieciešams nodot Labklājības ministrijas pārziņā esošo Latvijas Medicīnas akadēmiju Izglītības un zinātnes ministrijai, […] Nepieciešams izdarīt grozījumus arī Izglītības un zinātnes ministrijas nolikumā, kā arī novirzīt Latvijas Medicīnas akadēmijai paredzēto finansējumu no Labklājības ministrijas uz Izglītības un zinātnes ministriju, izdarot attiecīgus grozījumus likumā par valsts budžetu.» MK šo projektu noraidīja, taču uzdeva IZM divu nedēļu laikā sagatavot un iesniegt MK priekšlikumus par visu augstskolu pārraudzības īstenošanu, «ņemot vērā Labklājības ministrijas iesniegtos priekšlikumus.»
Saskaņā ar MK doto uzdevumu un pastāvošo lietvedības kārtību IZM izstrādāja minēto priekšlikumu projektu un nosūtīja to visām ministrijām, Eiropas integrācijas birojam, Valsts kontrolei, Latvijas Pašvaldību savienībai, Ģenerālprokuratūrai un Valsts pārvaldes reformas birojam izvērtēšanai un atzinumu sniegšanai.
Par pašiem priekšlikumiem. IZM ir izstrādājusi divus problēmas risinājuma variantus.
Pirmais variants paredz IZM pārziņā nodot piecas augstskolas vienlaicīgi: Latvijas Lauksaimniecības universitāti, Latvijas Medicīnas akadēmiju, J.Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju, Latvijas Mākslas akadēmiju un Latvijas Kultūras akadēmiju, iekļaujot šo augstskolu budžeta finansējumu IZM budžetā.
Otrais variants paredz, ievērojot Labklājības ministrijas ierosinājumu, vispirms pārņemt IZM pārziņā tikai Latvijas Medicīnas akadēmiju, iekļaujot IZM budžetā augstskolai paredzēto finansējumu. Pārējās augstskolas citu nozaru ministriju pakļautībā IZM pārņemtu pakāpeniski līdz 2002. gada 1. decembrim.Pašai IZM pieņemamāks šķiet otrais variants, kas bez liekas steigas un nevajadzīgiem konfliktiem ļautu īstenot augstskolu pārraudzības maiņu.
Par pārraudzību kā tādu. Dažādu vēsturisku apstākļu dēļ Latvijas augstskolas atrodas vairāku ministriju pārraudzībā. Šī sadrumstalotība bieži rada funkciju pārklāšanos, apgrūtina vienotas augstākās izglītības stratēģijas un politikas realizāciju valstī, kā arī neveicina lietderīgu jau tā trūcīgā finansējuma izmantošanu. Tai pašā laikā jāatzīst, ka Eiropas valstīs ir atšķirīga pieeja augstskolu pārraudzībai.
Lai arī kā, galīgo lēmumu par augstskolu pārraudzības maiņu pieņems MK. Tāpēc pārmest IZM patvaļu, bet izglītības un zinātnes ministram Jānim Gaigalam «ciniķim piedienīgu liekulību» ir nepieklājīgi.
Par Lielo kombinatoru Ostapu Benderu. Tas, ka savulaik O.Benders ir teicis – «Mani jau sen vilina administratīva darbība. Savā dvēselē es esmu birokrāts un nejēga» –, vēl neliecina, ka IZM viņš sastaptu daudzus sava gara radiniekus. Kā zināms, «kantoris» O.Benderam bija nepieciešams, lai legalizētu savu radošo darbību. Ja IZM strādātu ostapi benderi, pat Mārtiņam Pīlādzim nebūtu kur piekasīties.
