Laikā, kad daudzas Latvijas slimnīcas domā, kā izdzīvot, Jelgavas slimnīca līdz šim spējusi saimniekot tā, lai 2009. gada bilanci noslēgtu ar peļņu un turpinātu iedzīvotājiem sniegt medicīnisko palīdzību līdzšinējā apjomā. – Cik finansiāli stabila pašlaik jūtas Jelgavas slimnīca, un vai pacientus sagaida kādas medicīniskās palīdzības pakalpojumu izmaiņas? Jūtamies stabili, pacienti nav izjutuši, ko nozīmē nesaņemt vienu vai otru pakalpojumu vai tos ierobežot. Pagaidām nav plānots sašaurināt arī neatliekamās palīdzības un citu pakalpojumu apjomu. Arī darbinieku algas. Kā būs līdz gada beigām, vēl grūti paredzēt, jo esam ievērojami pārsnieguši mums paredzētos valsts līdzekļus un valsts šogad arī mums, tāpat kā citām iestādēm, par padarīto vēl nav samaksājusi pilnā apmērā.– Vai Jelgavas slimnīca arī pagājušo gadu noslēgusi ar peļņu?Gada beigās valsts ar Jelgavas slimnīcu norēķinājās pilnā apmērā, samaksājot gan tai paredzēto finansējumu, gan pārstrādāto daļu, un tas ļāva gadu nenoslēgt ar zaudējumiem. Mēs savu saimniecību esam sakārtojuši tā, ka spējam pieciest nelielus zaudējumus, kas mums rodas uz ārstēto slimnieku rēķina. Par peļņu runāt nevēlos, tāpat kā par naudas uzkrājumu.– Kādēļ?Nedomāju, ka tas ir būtiski. Tā ir uzņēmuma informācija, kas visiem nav jāpublisko.– Slimnīcai ir naudas uzkrājums?Jā, aptuveni divu gadu laikā iestādei izveidojies naudas līdzekļu uzkrājums, kas šodienas kritiskajos apstākļos kalpo kā «aizdevējbanka» un glābējs.– Tas ļāva iepirkt 40 jaunas gultas un iekārtot vēl vienu dzemdību zāli?Zināmā mērā. Šogad tiešām iegādājāmies 40 jaunas gultas, kas tiks izdalītas pa nodaļām, sliktākās aizstājot ar jaunām. Ļoti iespējams, pirksim vēl, jo krīzes apstākļiem ir arī savs labums, piemēram, pirms vairākiem gadiem slimnīcas gulta maksāja aptuveni 500 latu, bet šogad tās cena nokritusies līdz 320, un žēl, ka 40 vietā nepasūtījām 80 gultu. Augot dzemdību skaitam, radās nepieciešamība arī pēc vēl vienas dzemdību zāles, ko papildinājām ar ūdens relaksācijas vannu. – Uz ko atšķirībā no citiem stacionāriem Jelgavas slimnīca ietaupa?Daudzus saimnieciskus jautājumus kārtojam paši. Slimnīcai ir sava apsardzes vienība, virtuve, veļas mazgātava, medicīnisko atkritumu utilizācija, kur iekārtas iegādātas par investīcijām. Arī citas saimnieciskas lietas, par kurām nepiemaksājam starpniekiem un kas ļauj ietaupīt.
– Un maksas pakalpojumi?Tie veido tikai aptuveni piecus procentus visu ieņēmumu, līdz ar to nespēj kompensēt mūsu izdevumus.– Cik Jelgavas slimnīcai valsts ir parādā? Valsts mums nav samaksājusi par pārstrādāto apjomu. Janvārī tie bija ap 100 tūkstoši latu, februārī – ap 80 tūkstoši. Vai mēs to atgūsim? Ceru, jā. Pagājušā gada beigās valsts mums atmaksāja arī pārstrādāto daļu.
– Vai Jelgavas slimnīcai ir kādas finansiālas saistības un ar ko? Mēs parādā neesam nevienam, bet mūsu lielākie parādnieki ir pacienti, kas pametuši stacionāru, nenorēķinoties par ārstēšanos. Mēnesī šī summa ir no četriem līdz sešiem tūkstošiem latu. Parādu piedzinējsabiedrībai, ar ko esam noslēguši līgumu, atgūt izdodas aptuveni pusi summas. Varam arī dokumentāli vienoties ar pacientu, ka viņš par ārstēšanos maksā pa daļām.– Cik liels ir Jelgavas slimnīcas noslogojums kopš slēgtas citu pilsētu slimnīcas? Daudzos stacionāros vērojams slimnieku skaita kritums, bet mums tas aug, kas skaidrojams ar Bauskas reģiona pacientu nonākšanu Jelgavā. Lielākais noslogojums vērojams gada pirmajā un pēdējā ceturksnī, kad slimo vairāk. Šogad līgums ar valsti noslēgts par 5470 slimnieku ārstēšanu, bet realitātē to skaits ir vismaz divas reizes lielāks. Pirms diviem trim gadiem bija ap 12 tūkstoši pacientu, bet pērn – 13 tūkstoši. Diemžēl starpība ir tā, ko iestāde spiesta pārtērēt un «aizņemties» no sava uzkrājuma. Ievērojami lielākā daļa mūsu slimnieku ir ar ātro palīdzību ievesti akūti pacienti, ko nevar neārstēt. – Vai pie tāda apjoma visiem pietiek vietas un pacientiem nav jāguļ koridoros? Slimnīcā ir 283 gultasvietas. Pēc pacientu skaita Terapijas un Neiroloģijas nodaļā to daudzumu vajadzētu pat palielināt, kam Veselības ministrija nepiekrīt un joprojām uzstāj, ka stacionārs varētu iztikt vēl bez 20 gultām. Pārējās nodaļās gultasvietu skaits ir pietiekams. Nelieli sastrēgumi var rasties atsevišķu sezonu laikā, piemēram, Bērnu nodaļas noslogotībai ir izteikts sezonālais raksturs – rudens un pavasara mēnešos gultu piepildījums ir lielāks, bet nevienam pacientam palīdzība nav atteikta.– Vai slimnīca ir iesaistīta kādos tiesvedības procesos? Ir viens ilgstošs tiesvedības process dzemdniecībā, kur mēs jau vairākkārt esam atzīti par nevainīgiem, taču apsūdzības cēlājs to kārtējo reizi pārsūdz un tiesvedība turpinās. Savā laikā Jelgavas slimnīca tiesājās ar sabiedrību, kas stacionārā mainīja liftus un nokavēja paredzētos termiņus. No tās likuma kārtībā tika ieturēta līgumā noteiktā soda nauda, bet sabiedrība mūs par to iesūdzēja tiesā. Procesu esam vinnējuši, bet atbildētājs izvairās no sprieduma izpildes. Citos tiesvedības procesos slimnīca nav iesaistīta. – Kā pēdējos gados mainījies slimnīcas personāls? Vai arī jūs skar mediķu aizplūšana uz ārzemēm? Personāls pamatā palicis tas pats. Pagājušajā gadā darbiniekus atlaiduši tikpat kā neesam, daži pensijas vecuma cilvēki aizgāja paši – viņu vietā nākuši jaunie. Pirms vairākiem gadiem no mums uz Franciju strādāt devās trīs anesteziologi, pagājušajā gadā viens ārsts darba nolūkos aizbrauca uz Āfriku, otrs – uz Angliju. Taču ārstu kolektīvu esam papildinājuši ar Rīgas 1. slimnīcas neiroķirurgu Borisu Koolu, kurš konsultē pacientus arī ar galvas traumām un veic plānveida operācijas.– Slimnīcai savulaik bija lieli plāni saistībā ar ambulatoro nodaļu.Jā, un tie nav mainījušies. Ir akceptēts mūsu projekta pieteikums ambulatorās nodaļas izveidei un celtniecībai, saņemts apstiprinājums, un tiek gatavots konkursa nolikums. No Veselības ministrijas gaidām sagatavotos līgumus par finansējuma piešķiršanu šim mērķim. Situāciju sarežģī tas, ka atkal valstī notiek kārtējā ministru maiņa, kas procesu bremzē, bet ceru, ka jaunās nodaļas izveide tiks sākta jau šogad. Projektā paredzēts ES finansējums, kā arī valsts līdzfinansējums. – Pagājušogad pilsētas nauda slimnīcai netika. Kā ir šogad?Šogad pašvaldība nolēmusi piešķirt 50 tūkstošus latu elektroģeneratora iegādei, taču ar to būs par maz. Būs jādomā par līdzfinansējumu budžeta grozījumos vai jāņem nauda no savām rezervēm. Pirms trim gadiem slimnīca par saviem līdzekļiem jau izstrādāja tehnisko projektu par elektroģeneratora, kas slimnīcu pilnībā nodrošinātu ar elektrību, nepieciešamību un iesniedza to ministrijā, cerot, ka valsts mums to iegādāsies. Līdz šim tas nav noticis. Arī Eiropas projektu finansējumos šāda nepieciešamība netiek atbalstīta.– Kas notiek, ja visā pilsēta pazūd elektrība?Tās nav arī slimnīcai. Pastāvīga elektrības piegāde iespējama vien operāciju galda lampās, dažās rozetēs Reanimācijas un Asins sagatavošanas nodaļā, kur ledusskapjos glabājas asinis. Tādēļ slimnīcai ir tik būtisks lielas jaudas ģenerators, kas slimnīcu ar elektrību nodrošinātu tik ilgi, cik vien būs degviela, ar ko to darbināt. – Vai jūs atbalstītu «baby box» jeb glābējsilītes pamestiem mazuļiem izveidi Jelgavas slimnīcā?Tas nav vienkāršs jautājums. Nedomāju, ka tas atrisinās problēmu. Atteikties no jaundzimušā var arī Dzemdību nodaļā. Sievietes, kas bērnu vēlas vienkārši bezatbildīgi pamest, baidos, uz «baby box» nenāks.– Kā vērtējāt demisionējušās veselības ministres Baibas Rozentāles darbu?Bieža ministru maiņa veselības sistēmas politikai, protams, nāk tikai par sliktu. Ir grūti vērtēt kaut kādu darbību tik īsā laika posmā, un nav pilnīgi skaidrs, vai iepriekšējā ministra lēmumi patiks un šķitīs pieņemami nākamajam. Ja valdība tiešām strādātu pilnā sastāvā visus četrus gadus, tad arī no tās būtu ko prasīt, bet, tā kā ministri mainās, viņu darbus vērtēt un ko prasīt ir grūti.
