1997./ 1998. mācību gadā Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) izdeva rīkojumu, ka visās vispārizglītojošās skolās vienai mācību gada nedēļai ir jābūt projektu nedēļai.
1997./ 1998. mācību gadā Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) izdeva
rīkojumu, ka visās vispārizglītojošās skolās vienai mācību gada nedēļai ir jābūt projektu nedēļai. Tas bija jauns un samērā negaidīts pavērsiens Latvijas skolu mācību praksē.
Projektu nedēļa tiek piedāvāta kā alternatīva mācību darba forma. Ierastajā mācību procesā skolēnam ir doti konkrēti mērķi, kas jāsasniedz, taču projektu nedēļā viņi paši izvēlas mērķi, ko sasniegt, un arī veidu, kā to izdarīt. Tā arī ir viena no būtiskākajām atšķirībām. Skolotājiem savukārt tiek dota iespēja vairāk eksperimentēt ar mācību metodēm.
Projektu nedēļas tēmas netiek noteiktas no augstākām struktūrām – skolotājiem un skolēniem ir visas jaunrades iespējas. Var izvēlēties kopīgu tēmu visai skolai, piemēram, 1. ģimnāzijas projekti šogad ir saistīti ar skolas 80. gadadienu. Var arī būt brīva tematu izvēle. Izvēles iespēja pastāv arī veidā, kā strādāt, – grupās vai individuāli. Tāpat tiek izlemts, kas vadīs darbu, – priekšmeta skolotājs vai klases audzinātājs.
Izlaidumklases šajā nedēļā vairāk uzmanības veltī priekšmetiem, kuros jākārto eksāmeni. Pārējie skolēni visas nedēļas garumā, kas var arī būt «izstiepta», aktīvi gatavo savu projektu. Projektu nedēļas «kulminācija» ir pēdējā dienā, kad skolēni iepazīstina visus ar savu darbu un novērtē citu veikumu. Palīdzēt vākt materiālus projektam un piedalīties to prezentācijā var arī vecāki.
Pagājušajā gadā plašākai sabiedrībai projektu nedēļa bija kas jauns un negaidīts. Pirms tam par šo jaunievedumu bija maz informācijas. Dažbrīd vecākiem tas izsauca neizpratni – kas un kāpēc notiek, kādēļ bērnam nav jāiet uz skolu? Arī skolotāji uz to raudzījās ar nelielu skepticismu un pat neapmierinātību par to, ka mācībspēki nav iepriekš sagatavoti šim jauninājumam. Jelgavas Skolu valdes Metodiski informatīvais centrs projektu metodiķes Ingrīdas Muraškovskas vadībā rīkoja skolotājiem seminārus un sniedza dažādu citu metodisko palīdzību. Tas nenācās viegli, kā jau vienmēr, iesākot ko jaunu. Taču pēc projektu nedēļas situācija mainījās – skolotāji bija gandarīti par veikumu un arī nedaudz izbrīnīti, ka tas izdevies. Skolēnu pozitīvo nostāju šajā jautājumā apliecina Bērnu Vides skolas oficiāli veiktais pētījums par bērnu attieksmi pret projektu nedēļu.
Sabiedrība vēl nav paspējusi apzināties un novērtēt, ka skolēni, izstrādājot savu projektu, var veikt milzīgu darbu, kas saistīts ar pētniecību, izziņu un sabiedriskās domas noskaidrošanu. Būtu abpusēji lietderīgi, ja lietišķo aprindu pārstāvji izdarītu noteiktus pasūtījumus bērniem. Skolēniem tādējādi būtu lielāka motivācija veikt savu darbu, bet pasūtītājs iegūtu informācijas materiālu.
– Mums jau ir radusies neliela sadarbība ar dažiem cilvēkiem, kuri ir novērtējuši šo iespēju, un mēs labprāt to turpināsim. Aicinām arī citus uz sadarbību. Bērni ir kā mazas skudriņas, kas spēj paveikt milzu darbu. To apliecina kaut vai pagājušajā gadā skolēnu veiksmīgi izstrādātās reklāmas kampaņas dažiem veikaliem. To īpašnieki bija ļoti gandarīti par rezultātu.
Pagājušajā gadā daži no interesantākajiem projektu darbiem tika izstādīti centrālās grāmatnīcas skatlogos, arī Pilsētas svētku rīkošanā skolēnu darbi izrādījās noderīgi.
I.Muraškovska: – Projektu nedēļa ir domāta gan skolotājiem, gan skolēniem, gan arī viņu vecākiem – ieguvēji ir visi.
