Saimniecībā «Mežacīruļi» pērn gada beigās iedarbinātajā biogāzes elektrostacijā govju mēsli un kukurūza rūgšanas procesā ik stundu saražo 550 kilovatu elektrības. Nākotnē jaudu plānots palielināt līdz vienam megavatam stundā, iegūto siltumu izmantojot ne tikai tehnoloģiskajā procesā, bet arī graudu kaltē, dzīvojamās mājas un siltumnīcu apsildei
«Dzīvē jau tā ir – strādā zemnieki, bet svinībās piedalās ministri,» saimniecībā «Mežacīruļi» atklājot biogāzes elektrostaciju, sacīja Polijas lauksaimniecības un lauku attīstības ministrs Mareks Savickis, kurš Latvijā uzturas darba vizītē un kopā ar Latvijas kolēģi Jāni Dūklavu ceturtdien apmeklēja Zaļenieku pagasta zemnieku saimniecību. Polijā veiksmīgi strādā jau vairākas līdzīgas ražotnes, bet M.Savickis atzina, ka vēl nevienā biogāzes elektrostacijā nav pabijis. Viņš pauda pārliecību, ka «atnāks tādi laiki, kad zemnieki ar savu smago darbu varēs arī nopelnīt».«Mežacīruļu» saimnieks J.Cīrulis neslēpa, ka šī diena ir ļoti būtisks moments saimniecības attīstībā. Zemnieks paldies vārdus teica gan tiem, kas viņu sapratuši, noticējuši šai idejai un palīdzējuši, gan tiem, kas nesaprata un nenoticēja, bet «arī nemaisījās». Zaļenieku saimniekus sveica arī LLU mācību un pētījumu saimniecības «Vecauce» vadītāja Iveta Grudovska, kuras vadībā kopš 2008. gada strādā Latvijā pirmā un Baltijā otrā biogāzes ražotne, kas kā izejvielas izmanto kūtsmēslus un enerģētiskos kultūraugus. Kā ziņots, LLU saimniecībā ražotnes elektroenerģijas jauda ir 260 kilovatu. «Man ir patiess prieks par vēl vieniem dullīšiem!» labsirdīgi sacīja I.Grudovska. Viņa smēja, ka vēlējusies kolēģiem dāvanā atvest sirdszāles, jo, kaut arī «sunim ir pārkāpts, vēl palikusi aste» – iecerētās maksimālās megavata jaudas sasniegšana būšot atkarīga no veiksmes.Lai uzceltu biogāzes elektrostaciju, pēc ilgākas baņķieru pārliecināšanas Cīruļu ģimene Latvijas Hipotēku un zemes bankā saņēma 1,8 miljonu latu aizdevumu, ieķīlājot visu saimniecību. Projekts sākts 2008. gadā, «Mežacīruļi» tam saņēmuši arī 690 tūkstošu latu ES atbalstu. Ap 60 tūkstošiem latu saimniecībai izdosies ieekonomēt, jo vairs nebūs jāpērk minerālmēsli lauku mēslošanai. Ražotnes biogāzes reaktors darbojas ar pašu saimniecībā izaudzēto kukurūzu un kūtsmēsliem, kas pēc izrūgšanas pārtop augstvērtīgā mēslojumā, turklāt pazudusi arī smaka.Biogāzes asociācijas šefs Andis Kārkliņš teic – no aptuveni 60 uzņēmējiem, kas saņēmuši kvotas biogāzes elektrostaciju būvniecībai, patlaban uzceltas un darbu sākušas vien divas – uz atkritumu izgāztuves bāzes veidotā Valmieras pusē, kā arī tagad Zaļeniekos. Viņš apgalvo, ka līdz šīs vasaras vidum līdz elektrības ražošanai varētu tikt vēl sešas septiņas biogāzes ražotnes.
