Džareds Grellets, jaunzēlandietis Jelgavā ([email protected])Runājot par dabas diktēto kārtību, Latvija ir neparasti droša vieta. Cik zinu, Baltijas jūrā neveidojas cunami, zemestrīces ir liels retums un arī vulkānu izvirdumu nav. Tāpēc, sākoties kam līdzīgam dabas stihijai, nav brīnums, ka cilvēki kļūst nedaudz dīvaini. Tā tas notika arī pagājušonedēļ Jelgavā. Esmu uzaudzis Jaunzēlandē lielas upes krastā. Pali, kas reizi pāris gados izvērtās lielos plūdos, tur ir parasta parādība. Tāpat kā Jelgavā, cilvēki dodas tos vērot, tomēr pirmām kārtām viņi cenšas pasargāt savus mājokļus. Jaunzēlandē cilvēki metas kopā, lai sniegtu palīdzību tiem, kam tā nepieciešama, vienalga, vai tie svešinieki vai radi un draugi. Šeit māju pasargāšana nešķiet tik būtiska, cilvēki vairāk cenšas nofotografēt labāko skatu. Uz Lielupes tiltiem šajās dienās trūka tikai alus un uzkodu pārdevēju, kas radītu īstu pasākumu gaisotni. Cilvēku daudzums, kas steidza nofotografēties uz upes fona, bija pārsteidzošs – tā tiešām bija kļuvusi par tūristu iecienītāko objektu. Tikai žēl, ka, ņemot vērā krīzi, šis objekts nekādi nepalīdzēs Latvijas ekonomikai. Mani arī pārsteidza, ka cilvēki bija tik nesagatavoti plūdiem. Visas ziemas garumā prese pastāvīgi informēja, ka sniega daudzums ir teju rekordliels, līdz ar to bija skaidrs, ka arī ūdens daudzumam upēs tādam jābūt. Kāpēc tad netika darīts vairāk, lai pasargātu ēkas? Domāju, upēm vistuvākajām mājām vajadzēja vismaz smilšu maisus salikt apkārt vai arī ap tām izrakt grāvjus, kuros novirzīt ūdeni, bet netika darīts ne tas, ne tas. Drīzāk likās, ka lielākā daļa samierinājušies, ka mājas applūdīs un neko daudz tur līdzēt nevar. Kad par to runāju ar dažiem saviem latviešu draugiem, viņi teica, ka cilvēki maz ko var pasākt, un šķita pārsteigti par domu, ka varētu doties palīgā arī svešiniekiem. Laikam jau biju pārāk liels optimists, domājot, ka kaut kas tāds var notikt Latvijā. Tā vietā labāk noskaņošos citai straumei – bildēm ar pārplūdušu upju priekšā pozējošiem cilvēkiem portālā draugiem.lv.
