Bezmaksas nedēļraksts un portāls «Jelgavas Vēstnesis» par 225 tūkstošiem latu nav vienīgais veids, kā Jelgavas pašvaldība spodrina savas spalvas sabiedrības acīs. Vēl 12 tūkstošus latu gadā tā maksā Jelgavas televīzijai, kas par to gatavo Domes pasūtītus sižetus un piedāvā amatpersonām ētera laiku, lai atbildētu uz skatītāju jautājumiem. Saskaņā ar aptauju informāciju no tās apmaksātajiem raidījumiem gūst vien seši procenti jelgavnieku, turklāt pašlaik jau tā nelielo auditoriju apdraud atteikšanās no analogās apraides, ko Jelgavas televīzija sola risināt, kļūstot redzamai kabeļtīklos
Jelgavas televīzija sāka raidīt pirms vairākiem gadiem, un, kā stāsta tās vadītājs Jānis Galviņš, pašlaik ik dienu tā nodrošina raidījumus stundas, pusotras garumā. Lielākā daļa esot neatkarīgi sižeti no Jelgavas, Jelgavas novada, kā arī citiem reģioniem. Lielā mērā tos nodrošina televīzija «Spektrs», kas, pildot nacionālo pasūtījumu, ik dienu gatavo ziņu sižetus par Zemgales reģionu Latvijas Televīzijai un kuras valdes priekšsēdētājs arī ir J.Galviņš. Kā liecina ar Domi noslēgtais līgums, Jelgavas TV ik mēnesi jāsagatavo pašvaldības aktualitātes apkopojoši sižeti ne mazāk kā 15 minūšu kopgarumā, katra mēneša ceturtajā pirmdienā pašvaldības amatpersonas un speciālisti arī atbild uz jautājumiem tiešajā ēterā. Šīs tiešraides garums nevar pārsniegt stundu. No 1. marta līdz gada beigām pašvaldībai tas kopā izmaksās nedaudz virs 12 tūkstošiem latu, ieskaitot PVN.Sižeti jāsaskaņo, tiešraidēs var jautāt jebkoLīgums atklāj, ka par nepieciešamību «filmēt aktualitāti» pašvaldībai jāinformē vismaz divas dienas iepriekš, turklāt sižetu saturs ar pasūtītāju ir jāsaskaņo. Neslēpjot, ka sižeti gatavoti no pašvaldības pozīcijas, J.Galviņš uzsver otra piedāvātā pakalpojuma, proti, tiešraižu interviju, nozīmīgumu – tās iedzīvotājiem esot laba iespēja uzdot savus jautājumus. «No paša sākuma mums pastāv vienošanās, ka tiks atbildēts par jebkuru tēmu, ja vien tās nav rupjības vai kas tamlīdzīgs. Tā arī notiek – skatītāji uzdod visnepatīkamākos jautājumus,» norāda J.Galviņš. Atsaucība esot visai liela. Gaidāmo tiešraidi un tās varoni piesaka «Jelgavas Vēstnesis». Piemēram, pagājušajā nedēļā par plūdiem pilsētā uz jautājumiem atbildēja vicemērs Vilis Ļevčenoks un Pašvaldības policijas priekšnieks Viktors Vanags. Tiešraides izmanto arī mērs Andris Rāviņš, piemēram, pērn kopā ar citu ZZS saraksta kandidātu Mintautu Buškevicu viņš uzstājās tiešraidē pāris nedēļu pirms pašvaldību vēlēšanām. J.Galviņš arī uzsver, ka Domes pasūtītos un «Spektra» gatavotos sižetus neveido vieni un tie paši cilvēki, tāpēc apšaubīt Latvijas Televīzijā redzamo ziņu objektivitāti neesot pamata. Pašvaldības finansējums turklāt veidojot tikai nelielu daļu Jelgavas televīzijas budžeta, un tā neesot no šīs naudas atkarīga. Auditorijas lielums neskaidrsTo, cik liela pašlaik ir televīzijas auditorija, J.Galviņš atzīst, ka nezina: «Tādu datu nav nevienai reģionālajai televīzijai, jo auditorijas mērījumi ir ļoti dārgi.» Līdz šim Jelgavas televīzija bija uztverama ar gaisa jeb parasto antenu (33. kanāls), kā arī dažos pilsētā pieejamajos kabeļu tīklos. Taču nupat noslēgts līgums ar «Baltcom» un testa režīmā Jelgavas TV esot redzama arī šajā kabeļtīklā, kas ievērojami palielināšot iespējas to uztvert. J.Galviņš norāda, ka televīzija ir uztverama arī Jelgavas un Ozolnieku novados. Iekļūšana kabeļtīklos Jelgavas TV ir īpaši būtiska tieši pašlaik, kad notiek atteikšanās no analogās apraides. Pāreja uz digitālo televīziju reģionālajiem raidītājiem tehniski ir pārāk dārga, atzīst J.Galviņš, kurš ir arī Latvijas Reģionālo televīziju asociācijas vadītājs. Savukārt Jelgavas Dome, uz jautājumu, cik iedzīvotāju skatās pašvaldības apmaksātās pārraides, norāda uz pirms gada veiktās aptaujas rezultātiem, kas parādījuši, ka «informāciju par notikumiem pilsētā Jelgavas televīzijas raidījumos gūst seši procenti pilsētas mājsaimniecību». Būtiski ir tas, ka iedzīvotājiem ir iespēja piezvanīt uz tiešraidi un nepastarpināti saņemt amatpersonu atbildes uz jautājumiem, norāda preses sekretāre Līga Klismeta.
