Būvniecības buma gados Latvijas Universitātes Jauno ģeogrāfu skolā skolēniem tika uzdots atjautības uzdevums: «Cik maksā māja pie upes ar dzimtas ozolu pagalmā?» Šie trīs latviešu mentalitātei tuvā dzīvesvietas ideāla elementi attēloti piecu, desmit un divdesmit latu banknotēs – kopā sanāk trīsdesmit pieci lati. Kāda ir šāda īpašuma cena patiesībā?
Martā zem ūdens pagāja arī būvuzņēmēja Jāņa Uzara iegādātā zeme Iecavas labajā krastā pie Misas ietekas. Viņš neslēpj, ka iestājas par upju krastu apbūvi. Ekskluzīvā vietā lielāks nodoklisFirmas «Uzars» būvētajās mājās pamati esot pietiekami augsti, un pavasara palos ūdens tajās neesot ieplūdis. Pēc J.Uzara domām, upju krastos daudzviet vajadzētu būvēt uz pāļiem, neuzberot nesamērīgas platības un atstājot vietu arī palieņu pļavām. «Piemēram, mūsu daudzdzīvokļu māja (to var redzēt no Jelgavas – Rīgas šosejas – red.) atrodas agrāk applūstošā vietā. Taču tikai tā ar savu pievilcīgo atrašanās vietu «Iecavkrasti» spēj konkurēt ar līdzīgie namiem Rīgā,» teic J.Uzars. Uzņēmējs uzskata, ka upju krastā dzīvojošajiem jāapzinās, ka tā ir ekskluzīva vieta, par ko pienākas arī lielāks nekustamā īpašuma nodoklis. Par applūdušo zemi lejpus «Iecavkrastiem» viņš pagaidām atturas izteikt kādu viedokli. Uzņēmums uz šo vietu izveidojis ceļa uzbērumu. Izvērtēs ēku pamatu augstumu Ozolnieku novada izpilddirektors Pēteris Veļeckis teic, ka šie pali viņam radījuši pārdomas. Topot jaunais Ozolnieku novada teritoriālais plāns, kura sabiedriskā apspriešana plānota nākamgad janvārī. Tikšot izvirzīts priekšlikums būvatļaujas izsniegt vietās ar samazinātu plūdu risku. Rūpīgāka būšot arī jauno ēku pamatu augstuma izvērtēšana. Pamatus vajadzēšot pieņemt atsevišķi – pirms mājas celtniecības. Viņaprāt, būvniekam, kurš riskē celt zemās vietās, jāapliecina, ka plūdu radīto zaudējumu gadījumā neprasīs pašvaldības atbalstu. Pēdējā laikā korekcijas upju krastu apbūvē ienesušas pieņemtie grozījumi Aizsargjoslu likumā. Piemēram, Kalnciemā, kur visa ciemata teritorija atrodas applūstošajā zonā, tas rada absurdu situāciju, ka vispār nav iespējams legāli uzbūvēt nevienu jaunu māju. Kā atzīst zemes ierīkotājs Andris Zamuels, šāda situācija nav normāla.Pārmetums pašvaldībām Jelgavā 34 procenti teritorijas atrodas zonā, kas applūst vidēji reizi desmit gados. Būvvaldes vadītāja Inita Dzalbe brīdina, ka iedzīvotājiem, izvēloties būvniecības vietu, šis apstāklis būtu jāņem vērā. Palu laikā ne vienu vien jelgavnieku izbrīnīja applūdusī apbūvei paredzētā vieta Kalnciema ceļā 87a. I.Dzalbe paskaidro, ka šī teritorija atrodas apbūves zonā. Kaut būvatļauja ēku celtniecībai vēl neesot izsniegta, loģiski būtu, ja tur jau uzbērtais ceļš kaut kad vestu uz mājām. Pret upju krastu apbūvēšanu asi iestājas Jelgavas Reģionālās vides pārvaldes direktora vietniece Biruta Puķīte. Viņa «Ziņām» atzina, ka pašvaldības amatpersonas, izdabājot sev zināmiem cilvēkiem, kuri grib «iesperties katrā zemes stūrītī», izsniegušas būvatļaujas vietās, kur to nedrīkstēja darīt. Šie pali gan neesot radījuši īpaši jūtamu vides piesārņojumu. Izņēmums ir vienīgi tie māju pagalmi, kur virszemē izplūda kanalizācija.
