Puse Ozolnieku deputātu, kas pērnvasar balsoja par izpilddirektora Jāņa Kažotnieka atbrīvošanu, tagad nostājušies otrā pusē – viņi piekrīt tiesas lēmumam atjaunot bijušo izpilddirektoru amatā un uzskata, ka tas bijis jādara jau pēc pirmās instances sprieduma. Turklāt daži tautas kalpi mēram Mārim Aināram pārmet vienpersonisku lēmumu pieņemšanu tiesvedībā, kas budžetam varētu prasīt ievērojamus tēriņus.
Līdz pat pēdējam – Zemgales apgabaltiesas – lēmumam deputātiem nebija ļauts izteikties par šo tiesvedību, jo pirmo spriedumu pārsūdzēt un algot papildu juristu izšķīrās Domes vadība. Par tālāko gan nāksies lemt deputātiem, stāsta Domes juriste Genoveva Celma. Aprīļa sēdē deputāti lems, apgabaltiesas spriedumu pārsūdzēt vai samierināties un atjaunot J.Kažotnieku darbā, izmaksājot viņam ap 12 tūkstošu latu par piespiedu kavēto darbu. «Es kā deputāte un arī visa koalīcija nestrādāsim kopā ar Jāni Kažotnieku,» saka Anita Bībere («Jaunais laiks»), mudinot turpināt cīņu. «Domes darbs ir cieši saistīts ar izpilddirektoru, nevar taču būt, ka Domei nav teikšanas! Esmu pārliecināta, ka pašvaldībai nebūs jāmaksā. Mēs to panāksim, turklāt vienalga kādiem līdzekļiem,» viņa pauž pārliecību, ka Augstākajā tiesā Ozolnieku pašvaldība uzvarētu. Kolēģei piekrīt abi M.Aināra vietnieki Jānis Vīgants un Guntis Rozītis, kā arī deputātes Dina Štelmahere un Zeltīte Skrabe (visi LZS, Pilsoniskā savienība). Daļa J.Kažotnieka pretinieku pauda viedokli, ka tiesa neesot izvērtējusi visus apstākļus un lēmusi netaisnīgi. Tik stingru nostāju nedzird Ilgvara Leča (LZS, Pilsoniskā savienība) balsī. Viņš šo situāciju sauc par bezprecedenta gadījumu, bet par pašvaldības iespējām tomēr uzvarēt Augstākajā tiesā esot jādomā juristiem. Arī Sandris Miļūns («Saskaņas centrs») nav tik noteikts, taču vairāk sliecas uz pārsūdzēšanu. «Uzticos mūsu tiesu lēmumiem – ja jau divas instances tā spriedušas, tad tām ir taisnība un spriedums jāpilda,» saka deputāts Ģirts Neija (Tautas partija), kas pērn vienīgais balsoja pret sava saraksta līdera J.Kažotnieka atbrīvošanu. To, ka turpmākā cīņa varētu būt veltīga un pašvaldībai nestu tikai lielākus zaudējumus, atzīst arī Maruta Seržāne (LZS, Pilsoniskā savienība), Lolita Meinharde (TP), Rolands Baranovskis (LSDSP) un Rasma Skruļa (LPP/LC). Viņas partijas biedrs Gundars Liepa atgādina, ka jau Domes sēdē M.Aināram teicis – J.Kažotnieka atlaišana ir pretrunā ar Darba likumu.«Tiesvedība ir tikai Māra Aināra interese – savu ambīciju dēļ viņš šajā lietā iesaistījis un par vainīgiem padarījis arī deputātus,» saka G.Liepa. Daļai ilggadējo pašvaldības darbinieku neesot paticis, ka izpilddirektors liek strādāt. Pēc G.Liepas teiktā, M.Aināram esot bijis viegli lemt, jo «viņš jau neatbildot ar savu naudu». «Ziņām» neizdevās uzzināt deputāta Arvīda Račinska viedokli.