Šoreiz ainava ir diezgan pazīstama un nav pilnībā pārvērtusies. Abos attēlos tālumā pa kreisi redzam Jelgavas pili, paslēpušos kokos. Vienīgi vecajā bildē tai ir tikai trīs korpusi, jo mūsdienās pazīstamo ceturto korpusu paralēli Driksai uzbūvēja Latvijas pirmās brīvvalsts laikā, atjaunojot pili. Galvenā atšķirība ainavā ir labajā pusē aiz tilta redzamais Pils teātra nams – vietā, kur tagad sākas gājēju pārejas tunelis zem Lielās ielas pie Driksas tilta. Kā liecina Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja informācija, arhitekta Paula Eplē projektēto teātra namu sāka celt 1913. gadā, bet pirmā izrāde tajā notika 1914. gada martā. Pirmā pasaules kara laikā ēkā bija iekārtots sanitārais depo, vēlāk – vācu «Frontes teātris». Teātra un pasākumu vajadzībām nams kalpoja arī pēc kara, bet 1926. gadā tas kļuva par rezeves pulkvežleitnanta un Lāčplēša ordeņa kavaliera Ernesta Alkšņa īpašumu. Vēlāk, kā liecina Otrā pasaules kara attēli, šī ēka nonāca augstskolas rīcībā, kļūstot par Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijas Sporta namu. Karā tā bija izdegusi un izpostīta, taču ar veselām ārsienām. Vecajā bildē priekšplānā redzam divus Driksas tiltus, kas liecina, ka attēls tapis Pirmā pasaules kara laikā, jo pa kreisi ir sagrauts vecais 19. gadsimta tilts, bet pa labi no tā – vācu karavīru taisītais pagaidu tilts. 1916. gadā vecā vietā par godu Jelgavu viesim Vilhelmam II uzbūvēja Ķeizara tiltu, kas kalpoja arī brīvvalsts laikos līdz Otrajam pasaules karam. Abi attēli uzņemti no Sv.Trīsvienības baznīcas torņa.
