«Sajūta, protams, ir pavisam cita nekā pirms iepriekšējām sezonām, kad spēlējām pirmajā līgā,» kad līdz Latvijas virslīgas čempionāta sākumam atlikušas tikai dažas dienas, neslēpj futbola kluba (FK) «Jelgava» galvenais treneris Dainis Kazakevičs.Iepriekšējās septiņas sezonas trenerim aizritējušas pirmajā līgā (viena sezona ar FK «Viola», sešas ar FK «Jelgava»), un D.Kazakevičs pieļauj, ka virslīgā ir nianses, kuras iepriekš grūti paredzēt. Arī atbildības līmenis cits.«Komanda virslīgai veidota pilnīgi no jauna – cits sastāvs un spēlētāju salikums. Svarīgi, lai komandas iekšējo attiecību «ķīmija» veicinātu sportiskos sasniegumus. Šķiet, izdevies izveidot draudzīgu un saskanīgu kolektīvu, kaut gan galīgos secinājumus varēs izdarīt tikai pēc sezonas, kas mums kā debitantiem nebūs viegla,» prognozē D.Kazakevičs.– Gana smags solās būt jau pats sezonas sākums – pirmajā LMT virslīgas čempionāta spēlē jātiekas ar FK «Ventspils».Pietiekami grūta bija jau aizvadītā Latvijas kausa izcīņas spēle ar FC «Tranzīts». Turpinājumā jātiekas ar četrām valsts labākajām komandām pēc kārtas – virslīgā sākam ar valsts vicečempioniem ventspilniekiem, kausa ceturtdaļfinālā jāspēlē ar čempionvienību «Liepājas metalurgs» (14. aprīlī Liepājā), tad čempionāta spēles ar bronzas medaļniekiem «Skonto» (18. aprīlī Rīgā) un pērnās sezonas ceturto komandu – FK «Jūrmala V.V.» (25. aprīlī savā laukumā).Pārbaudījums būs ļoti nopietns, bet es uz to cenšos skatīties mierīgi – galu galā tāpat čempionāta gaitā agri vai vēlu nāksies tikties ar visām komandām. Iespējams, šādas ugunkristības sezonas sākumā ļaus ātrāk atklāt trūkumus un noskaidrot, cik spēcīgi esam tieši kā kolektīvs. Saprotu, ka punkti nenāks viegli, tomēr uzstādījums var būt tikai viens – katrā spēlē jācīnās par uzvaru.– Vai tomēr nav bail, ka iespējamie (būsim reālisti) zaudējumi pašā sezonas sākumā var atstāt negatīvas psiholoģiskas sekas, arī uz līdzjutējiem, kas pirmajā līgā bija pieraduši pie uzvarām?Ir jāsaprot, ka, spēlējot virslīgā, mēs vairs nebūsim favorīti. Es ceru – ja līdzjutēji redzēs, ka cīnāmies par katru bumbu katrā mačā, kaut pretinieku meistarības līmenis pagaidām ir augstāks, nekāda «šoka» nebūs arī tad, ja nāksies zaudēt. Nedrīkst pieļaut situāciju, kad futbolisti iziet laukumā un necīnās. Ticu, ka mums ir komanda ar raksturu, un tie, kas mani pazīst, zina, ka nepieļaušu vienaldzīgu attieksmi ne no viena spēlētāja puses. Galu galā FK «Jelgava» sastāvā tagad ir 27 vairāk vai mazāk līdzvērtīgi futbolisti, bet uz laukuma vienlaicīgi vajadzīgi tikai vienpadsmit.– Skarbs atgādinājums. Ja runā par komandas sastāvu, dzirdēts viedoklis (ne tikai attiecībā uz FK «Jelgava»), ka taktika to spēlētāju vietā, kuri kaldinājuši iepriekšējos panākumus, pieņemt ienācējus galu galā izrādās kļūdaina. No pagājušā gada komandas ierindā palikuši 13 cilvēku, domāju, tas nav maz. No pamatsastāva vairs nespēlēs tikai divi – Andrejs Bormakovs šādā līmenī beidzis savu futbolista karjeru, bet Vugara Askerova, kurš bija iebraucējs, spēles līmenis neapmierināja viņam izvirzītās prasības. Visi pārējie ir ierindā un konkurē uz vietu pamatsastāvā. Kārlis Kinderevičs pēc smagā pērn gūtā savainojuma trenēsies kopā ar dublieriem, bet mēs gaidām viņa atgriešanos FK «Jelgava» virslīgas komandā. Ārpus sastāva palika visi iebraucēji – no Rīgas, Smiltenes, Olaines u.c. Kas attiecas uz iepriekšējās sezonas rezervistiem, saprotiet paši – ja reiz šie futbolisti bija rezervisti pirmajā līgā, tad virslīgā… Klubs ir pateicīgs futbolistiem, kuri ieguldījuši pūles komandas izaugsmē. Izveidota pirmās līgas komanda, kurā spēlēs gan iepriekšējo panākumu kaldinātāji, kam neatradās vieta virslīgā, gan jaunie jelgavnieki, kam viss vēl priekšā.– Tomēr bez ienācējiem neiztikāt.Izvērtējām apmēram 35 spēlētājus (ienācējus), no kuriem pēc pirmssezonas pārbaudēm palika 14. Ņemot vērā FK «Jelgava» finansiālās iespējas, uzskatu, ka komandas komplektācija izdevusies pat ļoti labi. Klubam pievienojušies spēlētāji ar virslīgas un arī starptautisku pieredzi, kā Oļegs Malašenoks (Maltas FC «Hibernian», FC «Tranzīts»), Jevgeņijs Kazura (Lietuvas «Suduva», JFK «Olimps»), pat divkārtējais Latvijas eksčempions Artis Lazdiņš (FK «Ventspils»). Jelgavā nekāds jaunienācējs nav Gints Freimanis (Īrijas FC «St. Patrick», FK «Rīga»), kuru daudzi gaida ar nepacietību, diemžēl trauma viņam acīmredzot liegs sezonas pirmajā pusē iziet laukumā.– FK «Jelgava» pavasara prezentācijā, apspriežot sezonas uzdevumus, tika minēts pirmais sešinieks.Jācīnās par vietu sešiniekā – tāds ir kluba vadības uzdevums. Jau pirmajā sezonā iekļūt virslīgas sešu labāko komandu skaitā būtu grūti, bet domāju, ka sastāvs ir pietiekami meistarīgs, lai par to reāli pacīnītos. Ir minimālais uzdevums – neizkrist no virslīgas. Esmu pret šādu «pastarīšu domāšanas modeli». Man svarīgi, lai katrā mačā komanda rāda visu, ko var. Un lai līdzjutējiem nav jākaunas no tā, ko viņi redz laukumā. Nepieciešama nepārtraukta izaugsme, esmu «soli pa solim» stratēģijas piekritējs. Pirmajā līgā savulaik sākām ar vienpadsmito vietu.Tuvākajā nākotnē ar mūsu finanšu resursiem domāt par pirmo trijnieku nebūtu reāli, bet pespektīvā redzu, ka Jelgava futbola hierarhijā varētu ieņemt vismaz stabilu piekto vietu valstī. Pilsētā jāturpina strādāt ar jaunatnes futbolu, lai galvenās komandas rindas katru gadu papildinātos ar jauniem jelgavniekiem.Daudz cerību saistām ar topošo Zemgales Olimpisko centru, jo pagaidām infrastruktūra atpaliek no FK «Jelgava» sasniegtajiem rezultātiem.
