Kā visefektīvāk sakārtot ielas un ceļus?
Guntis Andersons, Latvijas Lauksaimniecības universitātes profesorsNedot naudu un reizē cerēt, ka ar ielām un ceļiem būs viss kārtībā – tas nav savienojami. Aiztaisot vien bedrītes, nekas daudz nav līdzēts. Daudzviet mums ielas un ceļi ir vienos ielāpos jeb klāti ar nelīdzenām «pumpām». No otras puses, salīdzinājumā ar padomju laikiem, mūsdienās ceļu uzturēšana kļuvusi gan kvalitatīvāka, gan operatīvāka. Agrāk pavasaros ceļu lāpīšana ievilkās līdz Jāņiem, bet pirms dažiem dienām, dodoties uz Zaļeniekiem, pārliecinājos, ka ceļš jau ir saremontēts – sausā laikā ar 80 kilometru stundā ātrumu var braukt droši. Runājot par Jelgavas ielām, pirmkārt, jāņem vērā, ka pēc Otrā pasaules kara mainījās pilsētas plānojums. Tagadējās ielas vietām iet pāri veciem māju pamatiem un dārziem, kas pēc kara tika nobērtas ar būvgružiem. Otrkārt, Jelgavā ir augsts gruntsūdeņu līmenis, treškārt, daudzviet sastopama smalka plūstošā smilts. Šos apstākļus būvniecībā nevar neņemt vērā. Priecē, cik kapitāli, gandrīz metru biezā slānī noņemot veco ielas pamatni, nesen tika atjaunots Brīvības bulvāris un Dobeles ielas posms. Tā remontētas ielas noteikti kalpos desmit un vairāk gadu. Anatolijs Gulbis, projektēšanas konsultatīvās firmas «Ceļuprojekts» valdes priekšsēdētājsIestājoties pavasarim, uz ceļiem, vietās, kur sala vai izskalojumu dēļ ir izveidojušās bīstamas bedres, ir jāveic avārijas darbi, kurus nevar atlikt un kas arī tiek veikti. Taču jārunā par ceļu uzturēšanu kopumā, jo tagadējā situācija nav normāla. Ceļiniekiem iekrājušies neizdarītie darbi vairāk nekā trīs miljardu latu apmērā, un šis remonta deficīts palielinās. No otras puses, kaut arī vietām mazinājusies satiksmes intensitāte, palielinās automašīnu kravnesība un līdz ar to ceļu noslodze. Par milzīgo riepu spiedienu daudzviet liecina asfaltā izveidojušās rises, kādu agrāk nebija. Savulaik tika pieņemts «Latvijas autoceļu likums», un līdz ar to ievērojama daļa no degvielas akcīzes nodokļa nonāca tieši ceļu uzturēšanas vajadzībām, taču vēlāk Finanšu ministrija panāca jebkādu speciālo budžetu likvidēšanu. Tagad akcīzes nodoklis no degvielas pārdošanas nonāk kopējā valsts budžetā, kurš ir visai plāns. Manuprāt, iepriekšējā situācija, kad par ceļu uzturēšanu maksāja tie, kuri šos ceļus lietoja, bija taisnīgāka.
Alberts Ziemelis, portāla Autobildes.lv vadītājsBedrainas ielas un ceļi ir parādība, kas īpaši jūtama pēc bargām ziemām un, protams, arī pašreizējās krīzes apstākļos. Mēs situācijas uzlabošanā esam iesaistījušies, portālā izveidojot Latvijas ielu un ceļu bedru karti http://www.autobildes.lv/bedru-karte. Tā centīsimies vērst atbildīgo dienestu uzmanību uz lielākajām un bīstamākajām bedrēm. No otras puses, šāda informācija varētu noderēt autovadītājiem pašu drošības labad, vēl pirms došanās ceļā izpētot bedres plānotajā maršrutā. Jau otrdien, palaižot šo projektu, atsaucās trīsdesmit autobraucēju, kas iesūtīja fotogrāfijas ar bedrēm. Tostarp vairāki sūtījumi bija no Jelgavas. Bedres portālā aicināts pievienot ikviens interneta lietotājs ar portāla autobildes.lv vai draugiem.lv autorizāciju.
