Uz galda deg svecīte, bet datora monitorā nupat uzšķirts Polijas prezidenta Leha Kačiņska runas teksts, ko sestdien viņš bija paredzējis teikt Katiņas memoriālā pie Smoļenskas. Tādu vakar ieraudzīju Jelgavas Poļu biedrības dibinātājas, grāmatas par slavenajiem poļiem Jelgavā autores Jadvigas Radziņas darba galdu. Radziņas kundze laipni iztulkoja šīs runas tekstu, kurā ir vārdi par nozieguma nosodīšanu un tautas dziļo brūču dziedēšanu, veicinot savstarpēju sapratni starp krieviem un poļiem. Šķiet, publiski nav pieejams Krievijas prezidenta Nikolaja Medvedeva domātās runas teksts. Bez Polijas kolēģa viņš uz Katiņu neaizbrauca. Pirms traģēdijas krievu demokrātu portālā www.grani.ru parādījās asa Krievijas valdošās elites kritika par to, ka staļiniskā režīma noziegumus tā sauc par traģiskiem notikumiem un nav noskaņota pilnībā atklāt slepkavības motīvu – Polijas nacionālās valsts iznīcināšanu – un nosodīt slepkavas. Droši vien naivi būtu cerēt, ka Kremlī ledus sakustējies, ka sekos «otra Nirnberga», kad saistībā ar noziedzīgo Ribentropa – Molotova paktu Otro pasaules karu tiesās ne tikai zaudētāju, bet arī uzvarētāju noziegumus. Tomēr šķiet, ka Polijas prezidentam un viņa līdzgaitniekiem ar savu politisko darbību un arī traģisko nāvi izdevies panākt šajā lietā virzību, kas stiprina cilvēcīgo. Agrāk par Katiņu un citām poļu sāpju vietām zināja pasaules inteliģence, tagad notikusī traģēdija droši vien likusies aizdomāties par notikušo plašākai sabiedrībai. Līdzjūtība poļiem, kuri zaudējuši savu prezidentu un daudzus izcilus valsts darbiniekus, pateicība viņiem par paveikto arī baltiešu labā.
