Bioloģiskajā lauksaimniecībā ir plašas iespējas gan produktu ražošanā, gan pārstrādē
Bioloģiskā lopbarība, putnkopība, bioloģisko kartupeļu audzēšana un bioloģiski saražoto produktu pārstrāde lielākos apjomos tā, lai tie varētu sasniegt lielāku auditoriju – lai gan Latvija bioloģiskās lauksaimniecības attīstības ziņā izskatās samērā labi, šajā nozarē vēl joprojām ir daudz neaizņemtu nišu, saka Latvijas Bioloģiskās pārtikas asociācijas vadītājs Gustavs Norkārklis un tās izpilddirektore Mairita Blūma. – Bioloģiskā pārtika arvien vairāk nāk modē. Taču vai mēs pareizi saprotam šo jēdzienu?Gustavs Norkārklis (G.N.): Bioloģiskās pārtikas ražošanā nedrīkst izmantot ne pesticīdus, ne minerālmēslus, jāstrādā saskaņā ar dabu, ievērojot labturības noteikumus. Bioloģiskie produkti tiek sertificēti, un tieši pēc sertifikāta vai noteikt – tas ir bioloģisks produkts vai nav. Ja pircējs redz atbilstošo marķējumu un sertifikātu, tad tas tiešām ir bioloģisks produkts. – Ar ko atšķiras parasta ola no bioloģiski audzētas?Mairita Blūma (M.B.): Pirmām kārtām ar audzēšanas metodi. Vistas barībā netiek izmantoti ģenētiski modificēti augi, kas parastā ražošanā tiek lietoti ikdienā. Tāpēc arī ola ir krietni veselīgāka, nesatur vielas, kas varētu nelabvēlīgi ietekmēt cilvēka veselību. Vistai tiek nodrošināti visi nepieciešamie apstākļi – tā staigā brīvā dabā, var salasīt sev nepieciešamās barības vielas, kas atšķirībā no intensīvās ražošanas nodrošina šo labturības procesu. Ja jūs redzat, ka uz produkta parādās uzraksts «Bioloģiskā saimniecība», jābūt arī norādei par sertifikāta iegūšanu. Jābūt rakstītam vai nu «LV-Bio-01», vai «LV-Bio-02», kas atzīmē sertifikācijas institūcijas. Sertifikātu izsniedz gan par zemi, gan pārstrādes procesu. Tas nozīmē, ka ražošanā tiek ievērotas visas higiēnas prasības, lai šis produkts netiktu sabojāts ar kādu citu izejvielu. 95 procentiem produkta izejvielu jābūt bioloģiskām. – Bet kā ir, piemēram, ar tējām? Vai to bioloģiskā izcelsme var būtiski mainīt produkta īpašības? G.N.: Tēja tāpat kā, piemēram, kartupelis ir tas pats augs. Arī tējām uzrodas visādi kaitēkļi, kas jāmiglo. Lai iegūtu lielāku ražu, lieto arī minerālmēslus. Bioloģiskie audzētāji savukārt vairāk izmanto roku darbu, tāpēc tikpat lielos apjomos, kā tas ir intensīvajā ražošanā, bioloģisko tēju izaudzēt nevarēs. – Cik saimniecību patlaban ir sertificētas kā bioloģiskās?M.B.: Salīdzinot ar 2009. gada sākumu, situācija ir nedaudz pasliktinājusies. Pirms gada mums bija vairāk nekā 4200 saimniecību, patlaban saskaņā ar marta datiem tādu ir 3997. Tas skaidrojams ar dažādiem iemesliem – gan ekonomiskiem, gan ar to, ka mainījušies atbalsta nosacījumi bioloģiskajiem saimniekiem. Kas attiecas uz platībām, tie ir 161 tūkstotis hektāru, kas ir 9,1 procents no kopējās lauksaimniecības zemes. Eiropas kontekstā tas ir gana liels rādītājs. G.N.: Bioloģisko saimniecību skaita samazinājums skaidrojams arī ar to, ka kontrole ir ļoti stingra, daudziem ir grūtības ar šo prasību izpildi. – Kādas ir šīs izmaiņas atbalsta nosacījumos?M.B: Patlaban visi atbalsta mehānismi orientēti uz ražošanas saimniecībām – tām, kas varēs pierādīt, ka viņiem ir arī produkcija, ne tikai platības. No vienas puses, tas ir labi, no otras, – tam ir arī savas negatīvās nianses. Taču, ņemot vērā jau veiktās investīcijas bioloģiskajā saimniecībā, varbūt pienācis laiks tiešām orientēties uz ražojošo lauksaimnieku daļu. Ceram, ka šie atbalsta mehānismi būs gana interesanti arī tiem, kas tikai vēlas sākt šo biznesu. To redzēsim gada beigās. G.N: Tie, kas vēlas kļūt par bioloģiskajiem saimniekiem, līdz 1. aprīlim var pieteikties sertificējošajā iestādē – lai piedalītos nākamajā atbalsta programmā, 2010. gadā jāsertificē sava saimniecība. Pēc tam varēs pieteikties arī ES atbalstam.M.B: Ir Lauku atbalsta programma 2007. – 2013. gadam, kur paredzēti konkrēti pasākumi bioloģiskajiem lauksaimniekiem. Tur uzskaitīti visi kritēriji, kas ir tiesīgs pretendēt. Līdz šim bija ierobežojums, ka jauni lauksaimnieki šajā programmā nevar startēt, bet esam panākuši, ka, ņemot vērā saimniecību skaita un platību apjoma samazinājumu, viņiem tomēr tā būs atvērta.
– Ņemot vērā stingros nosacījumus un to, ka bioloģiskās produkcijas noieta tirgus ir ļoti mazs, vai zemnieku investīcijas attaisnojas?G.N.: Lielākā problēma ir tā, ka trūkst bioloģisko produktu pārstrādes. Ir zemnieki, kas izaudzē dārzeņus vai saražo pienu, bet nav nākamā posma. M.B.: Bija liela interese arī no tirdzniecības tīkliem, kuri gatavi ņemt mūsu produkciju, bet mazo apjomu un pārstrādes trūkuma dēļ īsti nav ko piedāvāt. Ir burkāni, kartupeļi, kāposti, stāv gatavs lops un piena kanna, bet neviens to nepārstrādā tālāk. G.N.: Latvijā ir 56 pārstrādes uzņēmumi, kas ražo bioloģiskos produktus, bet tie ir ļoti mazi un savu produkciju pārsvarā iztirgo nelielos veikalos. Trūkst lielās pārstrādes, kas varētu apgādāt ar produktiem plašāku sabiedrību. Tagad pārdod pārsvarā kaimiņiem, draugiem, tirdziņos. Piens mums tiek saražots ievērojamos apjomos, bet lieli pārstrādes kombināti nav ieinteresēti šo produkciju iepirkt. Tagad gribam apzināt uzņēmumus un noskaidrot, kādi ir šķēršļi, jo pieprasījums ir ļoti liels, Eiropā šie produkti ir ārkārtīgi populāri. Tagad gan «Rīgas dzirnavnieks» sācis ražot bioloģiskos miltus, ir liels pieprasījums pēc bioloģiskās cietes, ko ražo «Aloja Starkelsen». Trūkst bioloģisko kartupeļu. Ja kādam interesē, tad tā ir ļoti perspektīva lieta. Investīcijas atmaksājas, tikai trūkst uzņēmīgu cilvēku, kas būtu gatavi to darīt. Nu arī «Lāči» sākuši cept bioloģisko maizi, to var jau iegādāties lielveikalos. Vēl ir «Anna Bergman» tējas, medus, un tas arī viss. Lielākā daļa no lielveikalos tirgotiem bioloģiskajiem produktiem ir imports. M.B: Man bija sarunas ar «Rimi» par bioloģisko produktu reklamēšanu. Tā kā no Latvijas precēm īsti nav ko piedāvāt, viņi sākuši savu līniju ar marku «I love eco» un solīja padomāt par to, lai iekļautu šajā kampaņā Latvijas produktus. – Kurās jomās visvairāk nepieciešama pārstrāde?G.N.: Piens un gaļa. M.B.: Vēl Latvijā neviens uzņēmums negatavo bioloģisko lopbarību, un tas būtiski sadārdzina ražošanas procesu, jo to nākas ievest no Vācijas vai Polijas. G.N.: Uzņēmēji, kam ir interese pievērsties bioloģiskajai lauksaimniecībai, var nākt pie mums uz asociāciju. Sniegsim visu informāciju par prasībām, sertifikāciju, iespējām tirgū. Potenciāls šim virzienam ir ļoti liels.– Un ko lielākoties ražo mūsu bioloģiskās saimniecības?M.B.: Populārākie ir mājās gatavotie sieri. Taču mūs ierobežo nosacījumi – šādu produkciju var realizēt tikai tiešajā tirdzniecībā. Veikalos šīs preces nenonāk. G.N.: Populāri ir augu izcelsmes produkti, jo tiem prasības nav tik stingras kā pienam vai gaļai. Taču šie dārzeņi un augļi pārsvarā ir mazajos veikalos un tirdziņos. Vēl viena lieta, kas Latvijā nav attīstījusies, ir putnkopība. Bioloģiskās vistas gaļas Latvijā faktiski nav. Vistas tiek barotas ar ģenētiski modificētu pārtiku, un tas nekur nav jāuzrāda. Prasības bioloģiskajai vistu audzēšanai ir ļoti augstas, un tās grūti izpildīt, bet tas ir iespējams. Un eksporta iespējas šajā jomā ir ļoti lielas, jo Eiropā šādi produkti ir ļoti populāri. – Bioloģiskie produkti ir samērā dārgi. Vai, palielinoties pieprasījumam pēc tiem, cenas varētu samazināties? G.N.: Bioloģiskais produkts nevar būt ekskluzīvs – tas ir ikdienas patēriņa produkts. Ļoti kvalitatīvs, bet ne ekskluzīvs. Cena patlaban ir nepamatoti augsta, bet tai vajadzētu pamazām samazināties. Galvenais iemesls – tirgus ir ļoti mazs, neesam vēl lielveikalu tīklos. Apjoms ir mazs – lai zemnieks varētu izdzīvot, cena jāceļ. – Ar ko atšķiras ES atbalsts, ko saņem parastais un bioloģiskais zemnieks?G.N.: būtiski ne ar ko, vienkārši bioloģiskais zemnieks saņem papildu atbalstu kā kompensāciju par neiegūto ražu, jo to raža nav tik liela kā parastajās saimniecībās. M.B.: Protams, jāievēro papildu kritēriji, kas nav vienkārši. Atbalsta summas mums ir vismazākās ES, bet tas vismaz nodrošina kompensēšanas mehānismu. G.N.: Būtiska problēma ir, ka tagad šis atbalsts par platībām tiek aplikts ar ienākuma nodokli. Cerams, Finanšu ministrija šo lēmumu pārskatīs. Mums jau tāpat atbalsts ir mazākais Eiropā, bet to vēl apliek ar nodokli. – Vai Latvijā ir pētījumi par to, kāda ir bioloģisko produktu ietekme uz cilvēka veselību?G.N.: Ēdot bioloģisko pārtiku, jūs nekaitējat savai veselībai. M.B.: Presē izskanējis, ka bioloģiskā produkcija nav veselīgāka par parasti audzēto. Jā, šķiedrvielu burkānā ir tik, cik ir – neatkarīgi no tā, kā burkāns audzēts. Jautājums ir par to, ko uzņemam vēl, apēdot šo burkānu. Ja tas ir bioloģiskais produkts, mēs zinām, ka apēdam tikai un vienīgi burkānu.
