Plūdu laiks Jelgavā pagājis. Daba kārtējo reizi pierādīja, ka var būt arī skarba. Glābēji savu «apgraizīto» resursu ietvaros izdarīja visu iespējamo: apziņoja cilvēkus, ja vajadzēja, evakuēja tos no ūdens pārņemtajām vietām, piegādāja pārtiku un veica citus neatliekamus pasākumus. Bet ko pašvaldība? Uzņēma Jelgavā ministri, izrādīja plūdu skartās vietas, vaimanāja, ka trūkst līdzekļu. Tagad skaita zaudējumus, un esmu pārliecināta – kā jau tas pie mums pieņemts uz citu nelaimes vēl arī «rociņas pasildīs». Plūdi visvairāk skāra pilsētas nomales, privātmāju rajonus. Tās ir teritorijas, kur dzīvo aptuveni 40 procentu Jelgavas iedzīvotāju, taču pēc labiekārtotības drīzāk atgādina viduslaikus, ne 21. gadsimtu – mazas, šauras ieliņas bez seguma, kuras norobežo netīrīti grāvji un aizbirušas caurtekas. Lielākajā daļā šo rajonu nav ūdensvada un kanalizācijas. Vienā 600 kvadrātmetru zemesgabala stūrī pasmeļ ūdeni no grodu akas, otrā iesūcina fekālijas. Kaimiņš dara tāpat, un izveidojas «jauks» vielu aprites noslēgtais cikls. Apstākļos, kad grunts ne tikai piesūcināta ar ūdeni, bet arī pārplūdusi, svarīgs kļūst katrs grāvītis, katra urdziņa, pa kuru aizplūst liekajam ūdenim.Maģistrālie novadgrāvji, kaut arī nekopti, tomēr pastāv, bet bieži ūdens no piemāju teritorijām līdz tiem nemaz neaizplūst. Grāvji piecūkoti. Jautāsiet, kur tad Jelgavā ir šāds bardaks. Ielūkojieties jebkurā nomaļā ieliņā! Smilšu, Zirgu, Apšu, Ziedoņa iela, Bebru ceļš, Stadiona, Zāļu iela utt. Šogad marta beigās, izmisumā apstaigājot trasi, pa kuru uzplūdušajam ūdenim no manas mājas vajadzētu aizlīkumot uz Lielupi, konstatēju kaut ko tādu, ka negribēju ticēt savām acīm. Maģistrālais novadgrāvis, pa kuru virszemes ūdeņi gadu desmitiem tika novadīti no Langervaldes meža, RAF dzīvojamo māju rajona un privātmāju teritorijām uz upi, – aizbērts. Secināju, ka šo nelietību veikuši divu privātmāju īpašnieki – Stadiona ielā 45 un 47. Milzīgais grāvis aizbērts ar melnzemi, teritorija iežogota un tajā uzbūvēta ēka. Kad, apstulbusi no šādas pašdarbības, uzrunāju vienu no jaunbagātniekiem, saņēmu atbildi: «Turi muti! Man domē viss saskaņots!»Līdz šim dzīvoju pārliecībā, ka šāda pašvaldības labvēlība Jelgavā attiecināma tikai uz Kanašku, tagad sapratu, ka pietuvināto personu loks ir krietni plašāks. Mani novērojumi diemžēl sakrīt ar Vides pārvaldes priekšnieka vietnieces Birutas Puķītes pausto 1. aprīļa «Zemgales Ziņās»: «.. pašvaldības amatpersonas, izdabājot sev zināmiem cilvēkiem, izsniegušas būvatļaujas vietās, kur to nedrīkstēja darīt.»Taču šajā smakojošo ūdeņu lietā ir arī kas mierinošs – plūdi atkārtojas tikai reizi n gados. Plūdu skartā jelgavniece
