1997. gada pirmajā pusē Domes deputātiem bija vairākkārt iesniegti lēmuma projekti par autobusu biļešu tarifu paaugstināšanu.
1997. gada pirmajā pusē Domes deputātiem bija vairākkārt iesniegti lēmuma projekti par autobusu biļešu tarifu paaugstināšanu. Pamatojums – ar JAP direktores V.Ļubļinskas parakstu 1997. gada 7. maijā apstiprinātā pilsētas maršrutu autobusu pašizmaksa. Tajā bija uzrādīta «aprēķinātā braukšanas biļetes cena Ls (ar PVN, nepieciešamais tarifs) – 0,291». Deputāti lēmuma projektus par biļešu tarifu paaugstināšanu neapstiprināja. Taču 1997. gada 14. augustā Dome uzdeva Pasažieru pārvadājumu koordinācijas padomei līdz 1997. gada oktobrim iesniegt priekšlikumus par braukšanas tarifiem.
Tiku ievēlēts par Jelgavas pilsētas Pasažieru pārvadājumu koordinācijas padomes priekšsēdētāju.
1997. gada 15. decembrī notika deputātu apspriede Domē. secinājām, ka braukšanas tarifi ir jāpaaugstina. Tajā pašā dienā notika tikšanās JAP gan ar administrāciju, gan šoferiem, kurā tika panākta vienošanās par tarifu paaugstināšanu.
Sapulces gaitā tika uzdoti jautājumi direktorei par SIA «Autobusu tehniskais centrs» (ATC) un tā saistību ar JAP, uz kuriem direktore V. Ļubļinska nedeva konkrētu atbildi. Taču jau tad mums bija zināms, ka SIA «ATC» veidojuši JAP tehniskais direktors P. Kozlovs, uzskaites un analītiskās daļas priekšnieks A. Maļko un pārvadājumu daļas priekšnieks J. Zariņš. Vēlāk noskaidrojās, ka SIA «ATC» reģistrēts 1997. gada 9. jūnijā
Tarifi tika apstiprināti 1998. gada janvāra Domes sēdē.
1998. gada 19. marta «ZZ» numurā JAP direktore «Atbildē uz Jelgavas iedzīvotāju atklāto vēstuli «Bagātie ar autobusu nebraukā»» norāda vainīgo braukšanas tarifu paaugstināšanā – tas ir Ē. Dreimaņa kungs. Rakstu V. Ļubļinska patētiski beidz: «Es neesmu piedalījusies Jelgavas Domes sēdē 1998. gada janvārī, bet atbilstoši LR likumam «Par pašvaldības uzņēmumu» es neesmu tiesīga nepildīt Domes lēmumu.»
Savukārt 1997. gada 24. decembra «Jaunās Avīzes» numurā V. Ļubļinska apgalvo, ka « jau pagājušogad bija gaidāms tarifu pieaugums, taču Domes deputāti, aizstāvot iedzīvotāju nostāju šajā jautājumā, neatbalstīja autobusu parka prasību… līdz ar to aizkavējās attīstība. Bet, lai cik ļoti iedzīvotāji spurotos pretī jaunajiem tarifiem, jau jaunajā gadā tie droši tiks apstiprināti. Galu galā tie, kas izmanto sabiedriskā transporta pakalpojumus, būs spiesti piekrist jebkuriem noteikumiem..»
Sakarā ar mūsu rīcībā nonākušo informāciju par ATC 1998. gada 24.decembrī tika iesniegts deputātu pieprasījums, JPA direktorei tika lūgts sniegt paskaidrojumus uz vairākiem svarīgiem jautājumiem.
1999. gada 4. janvārī V. Ļubļinska iesniedza Jelgavas Domes priekšsēdētājam U. Ivanam lūgumu pārtraukt darba līgumu par direktores pienākumu pildīšanu un viņu atbrīvot no darba ar 1999. gada 10. februāri.
JAP direktore V.Ļubļinska jutās tik varena, ka vēl uz Domes sēdi 1999. gada 28. janvārī deputātiem nebija devusi atbildi!
Šā gada 4. februārī Pasažieru pārvadājumu koordinācijas padome izskatīja JAP saimnieciski finansiālās pārbaudes komisijas darba rezultātus. Komisijas priekšsēdētāja ziņoja, ka nevar izdarīt pilnīgu slēdzienu par uzņēmuma saimniecisko darbību, jo vēl līdz šim nav iesniegti dokumenti par naudas plūsmu par 1998. gadu ar izmaksu posteņu atšifrējumu, par rezerves fonda izlietojumu, kā arī kreditoru un debitoru saistību pilns atšifrējums. Visgrūtāk Domes administrācijai gāja ar JAP un a/s «Saules banka» līzinga līguma kopijas ieguvi par 25 autobusu «Otoyol Iveco» iegādi. Jāatzīmē, ka sakarā ar šo autobusu iegādi, šķiet, ir ieķīlāts viss JAP īpašums. Arī izpilddirektors J. Strods atzīmēja, ka ar ķīlas līgumiem kaut kas nav kārtībā.
Lai nevaldītu aizdomīgums, citēšu no dokumenta par pārbaudi JAP: «Būtiski ir pieaugušas ražošanas izmaksas, it sevišķi 1998. gada 3. ceturksnī. Sevišķi pieaugušas administrācijas izmaksas, lai gan to īpatsvars kopējās izmaksās ir niecīgs. Rezultātā 3. ceturksni uzņēmums beidz ar Ls 6 2 000 zaudējumu. Pēc provizoriskās bilances datiem, 4. ceturksnī ir panākts uzlabojums, jo, gadu noslēdzot, zaudējumi ir samazinājušies līdz Ls 35 000. Analīzes gaitā ir parādījušās dažas neatbilstības, kā, piemēram, 4. ceturksnī pamatlīdzekļu samazinājums ir Ls 80 462, lai gan amortizācijas atskaitījumu summa šajā periodā ir Ls 68 700. Šajā laikā nav aktu par pamatlīdzekļu (Ls 11 762) norakstīšanu. Vēl lielāka neatbilstība ir 3. ceturksnī, kad parādās (šobrīd bez attaisnojošiem dokumentiem) no pamatlīdzekļiem izņemtā summa papildu amortizācijas atskaitījumiem Ls 21 900.»
Interesanti, kā radusies starpība starp ņemto kredītu summu – Ls 750 000 – un uzskaitē ņemto pamatlīdzekļu summu – Ls
713 000? Vēlētos par šīm neskaidrībām saņemt atbildi no Domes administrācijas presē.
Visbeidzot, nedomāju, ka JAP administrācijas darbinieki izveidoja SIA «ATC» ar nolūku, lai plauktu JAP. Ne jau JAP uzdevums pildot, A. Maļko mēnesī nobraucis 3000 km, bet J. Zariņš – 2036 km. Cik varēja saprast no debatēm 8. februāra Domes sēdē, līzinga līgums par autobusu iegādi arī ir noslēgts eleganti – visiem jauno autobusu šoferiem – nomniekiem jābrauc «ciemos» uz SIA «ATC».
Kāds liktenis gaida PBO «JAP», to aptuveni var nojaust.
