Pirms gadiem piecdesmit Romas ielas apkaimē bija kādas desmit mājas, tagad – vairāk par simtu
Romas krogs, Romas patversme, Romas kazarmas… Šķiet, neviens šodien vairs nevar skaidri pateikt, kāpēc šīs vietas Jelgavas dienvidu pievārtē pagājušajos gadsimtos nesušas «pasaules pilsētas» vārdu. Var tikai piebilst, ka savulaik divdesmit kilometru tālāk – pie Elejas – bija vēl Parīzes krogs, bet Jelgavas centrā – Jeruzalemes krogs. Taču deviņdesmito gadu sākumā, Latvijai sākot atgriezties Eiropā, kad ielas atguva vēsturiskos nosaukumus, sarkano partizānu komandiera Otomāra Oškalna vārdā nodēvētajai ielai, kas pa Platones labo krastu iet paralēli Lietuvas šosejai, tika atdots Romas vārds, kas tai bija pirms Latvijas okupācijas. Tiesa, salīdzinot ar veco Romas ielu, jaunā iznāca krietni garāka, jo piecdesmitajos, sešdesmitajos gados bija sākusies intensīva šā rajona apbūve.Labāk bez zemes nekā kolhozāPensionētā Jelgavas skolotāja Dzidra Dudareva, kas visu mūžu dzīvojusi Romas ielā 70, no bērnības atceras, ka viņas tēva Rūdolfa Staģa 1928. gadā būvētajam namam bijis dots Upes Sprīdīšu vārds. Ģimenei piederējuši četrarpus hektāri zemes. Tēvs pirms kara skaitījās turīgs bankas ierēdnis, mājās bija govs, zirdziņš, lauciņā auga rudzi, kvieši un cukurbietes. Parāds bankai par mājas būvniecību izmaksāts divpadsmit gados, pēdējā summa – vācu laikā. Pēc Otrā pasaules kara, pastāvot draudiem būt ieskaitītiem kolhozā, Staģu ģimene no zemes atteicās. Tajā pašā laikā paplašinājās Jelgavas robežas un Upes Sprīdīši kļuva par pilsētas māju. Savos cienījamos gados Dudarevas kundze turpina rosīties sētā, slavē kaimiņus un priecājas, ka trīs paaudzes var labi dzīvot viņas dzimtajās mājās. Pērnruden gan kreņķus sagādājuši zagļi, kas kādā tumšā naktī atlauzuši šķūnīti un pievākuši ķerru un zāles pļāvēju. Kaut kas tāds šajā rajonā, kur agrāk cauru dienu durvis varēja neslēgt ciet, nebija gadījies. Te dzīvojis ģenerālis PraulsLīdz atmodai mākslinieks Uldis Roga nezināja, ka viņa dzimtai Romas ielā pieder kāds nams. Tikai laikā, kad varēja sākt brīvāk runāt, māte izstāstīja, ka viņas tēvs Jaunsvirlaukas aptiekārs Klāvs Skabardis, čakli strādājot, nopelnīto bija ieguldījis īpašumā – pie Jelgavas Platones krastā nopircis desmit hektāru un uzbūvējis Skabaržu mājas. Latvijas laikā tur saimniekoja rentnieks. Padomju vara vectēvam šo īpašumu atņēma. Skabaržos tika ierīkota patērētāju biedrības sakņubāze, kā arī metāllūžņu, stikla taras, veco riepu pieņemšanas punkts un pat ādu ģērētava. Pusi ēkas aizņēma daži dzīvokļi. Kā liecina mājas grāmata, no 1960. līdz 1990. gadam tur bija pierakstīti piecdesmit septiņi cilvēki, liela daļa iebraucēji no austrumu puses. Jaunsvirlaukas aptiekāra iepirktā zeme deviņdesmito gadu sākumā izskatījās nožēlojami – riepu un pudeļu kalni, ādu smaka… Taču tagad šī ir vieta, kur iedvesmojas mākslinieks Uldis Roga. Tur savus gabalus iestudējusi «Prāta vētra», kuras bundzinieks ir dēls Kaspars Roga. «Es nezinu, kā mēs būtu tikuši galā ar zemes sakopšanu, ja tolaik ar savu traktoru nenāktu palīgā kaimiņš Zigurds Zvirgzdiņš no Romas ielai piegulošās Kārļa Praula ielas,» atceroties dzimtas īpašuma atjaunošanu, stāsta U.Roga. Par Latvijas aizsargu komandieri ģenerāli K.Praulu (1895 – 1941) Litenē apcietinātā Latvijas armijas virsnieka Jāņa Grauduma meita Velta Vilipsone no netālajiem Platones pagasta Kalniešiem teic, ka ģenerāļa radi, kas dzīvo ASV, Praula dzimtai piederošo māju ir pārdevuši. Tā ka par šo izcilo novadnieku atliek vien meklēt rakstos. Zināms, ka okupanti ar viņu izrēķinājās, nošaujot tepat Rīgā. Lēni, bet uz augšuDeviņdesmito sākumā Romas ielā darbojušies divi kioski. Pašlaik vienīgā komerciālā izkārtne atrodas pie vecās patērētāju biedrības sakņubāzes, uz kuras silikātķieģeļu sienas lepni rakstīts «SIA Romas serviss». Tur ir darbs trim vīriem, kuri nodarbojas ar veco automašīnu jaukšanu, kā arī rezerves daļu un metāllūžņu pārdošanu. Uzņēmuma darbinieks vietējais iedzīvotājs Guntis Debners secina, ka dzīve, kaut pamazām, iet uz augšu. Pircēji vairāk sākuši pieprasīt nevis piecpadsmit, divdesmit, bet jau desmit gadu vecu automašīnu daļas. Piecdesmit gadu laikā Romas ielas rajons, kurā bija kādas desmit pa pusei pilsētas, pa pusei lauku mājas, izaudzis vismaz desmitkārt. «SIA Romas serviss» gadā iepērkot ap pieciem sešiem simtiem nobrauktu automašīnu. Deviņdesmitajos gados plašo sētu sargājis suns Rembo, kurš apbrīnojami pratis atšķirt un aprējis volgas, moskvičus un citas padomju mašīnas, turpretī rietumos ražotos modeļus, guļot ceļa vidū, mierīgi laidis garām. Arī Guntis atzīst, ka drošība pret zagļiem pēdējā laikā ir aktualizējusies.Pirms vēlēšanām atrodas šķidrumsGan jaunā māmiņa Jolanta Šimkiene, kas dzīvo Romas ielas sākumā, gan citi šā pilsētas rajona aptaujātie iedzīvotāji kā pirmo Romas ielas problēmu min putekļaino segumu. Autobusu pieturā pie Lietuvas šosejas un Rīgas apvedceļa krustojuma satiktais agrākais pilsētas galva Uldis Ivans teic, ka par šo problēmu Domē runājuši jau deviņdesmitajos gados. Pēc sociāldemokrāta arhitekta Kaspara Riekstiņa iniciatīvas grantētais bedrainais ceļš nobērts ar dolomīta šķembām. Iela kļuvusi līdzenāka, taču putekļi mazumā nav gājuši. Vēl bijusi doma Romas ielā ierīkot ūdensvadu un kanalizāciju, tā asfaltēšana atlikta un atlikta. Arī Andra Rāviņa vadītajai Domei šai vajadzībai pietrūcis naudas. Tiesa, pirms pagājušajām vēlēšanām tur ieradies tagadējais Domes priekšsēdētāja vietnieks Vilis Ļevčenoks un Romas iela nolaistīta ar speciālu šķidrumu, kas putekļus saķepinājis un turējis pie zemes divas trīs nedēļas. Taču parasti vasarā, kā redzams U.Rogas uzņemtajā filmā, putekļi ceļas tā, ka mājas pagalmā dažas stundas nostāvējušai automašīnai uz motora vāka vairs nevar noteikt krāsu. Tāda pati putekļu kārta uz puķēm, kokiem, dzīvžoga… Viņa kundze Tehniskās fakultātes docente Inta Roga ievērojusi, ka vasarā garām mājai pabrauc garām vidēji viena automašīna minūtē – gan vieglās, gan smagās. Šajā intervālā putekļi pat nepaspējot nosēsties. Citādi Romas ielas apkārtne ir skaista – Platones upīte, ko trīs kilometru posmā šķērso pieci tiltiņi un tilts, mežs ar putnu balsīm… Pāris kilometru tālāk, kur sākas Platones pagasts, jau mauro govis, zemīte auglīga, par ko daudzviet liecina siltumnīcas. Tik dzīvot un dzīvot.
