Kad deviņdesmito gadu sākumā privātmāju saimniekiem laukos vietējās pašvaldības piešķīra piemājas zemes platības, «Ziedājiem» tika pieci hektāri. Vēlāk privatizācijas laikā tuvējie kaimiņi zemi pārmērījuši no jauna, pārliekot robežu stabiņus, un «Ziedāju» saimniece domā, ka viņas zeme daļēji «okupēta» un nu kļuvusi par hektāru mazāka.
Pagasts gan mierina, ka atmodas pirmajos gados mērīšanas tehnoloģijas bijušas neprecīzas, tāpēc līdz ar pārmērīšanu lielākā daļa īpašumu realitātē izrādījušies mazāki nekā sākotnējos zemes skiču plānos. Zemes strīda pamatīgas nesaskaņas radījušas ne tikai kaimiņu vidū, bet arī starp visām sešām māsām. Mājas «Ziedāji» līdz ar vairākiem citiem kaimiņu īpašumiem atrodas Jaunsvirlaukas pagasta pierobežā, kur ceļš ved uz kafejnīcu «Zemnieka cienasts». Vienā pusē tām ir astoņdesmitajos gados uzbērts dambis, kas pasargā no Lielupes un pa kuru ierīkots ceļš uz Vecsvirlauku.Jaunsvirlaukas pagasta pārvaldniece Solveiga Arnīte «Ziņām» neslēpj, ka «Ziedāju» gadījums ir lielākais strīds saistībā ar zemes privatizācijas lietām pagastā. V.Dzelzīte apgalvo, ka astoņdesmitajos gados pagastā bijis cits zemes plāns, kas speciāli iznīcināts, lai viņa nevarētu pierādīt patieso savas mātes īpašuma platību. Savukārt pārvaldniece paskaidro, ka nekādu agrāku plānu pašvaldībā nav, turklāt zeme lietošanā piešķirta un līdz ar to plānos iezīmēta tikai 1992. gadā tā dēvētās zemes reformas laikā.S.Arnīte jau rakstiskā atbildē V.Dzelzītei norādījusi – ja viņai šķiet, ka uzmērīšanas laikā, kad viņa «Ziedājos» nav dzīvojusi, kaimiņi atņēmuši zemi, šis strīds risināms tiesas ceļā. Pērn gada nogalē tāda tiesa arī bija, bet viņas V.Dzelzītes prasība tika noraidīta pierādījumu trūkuma dēļ.«Latvijas valsts mērnieks» informē, ka bieži sastopas ar līdzīgām problēmām. Piemēram, 1994. gadā zemesgrāmatā reģistrētā īpašuma platība tika noteikta piecu hektāru platībā, bet šogad mērnieki pārmērot uzrādījuši 4,2 hektārus.Ja mērnieki konstatē platību atšķirību, bet uzmērīšana veikta atbilstoši noteikumu prasībām, mērnieka pienākums ir izgatavot plānu un sastādīt platību neatbilstību aktu. Tajā uzrāda iemeslus, kādēļ varēja rasties šāda kļūda platību noteikšanā. Ja pasūtītājs piekrīt aprēķinātajai platībai, tad zemesgrāmatai nostiprinājuma lūgumā Valsts zemes dienestam lūdz precizēt platību un veikt grozījumus ierakstos. Tādējādi pašvaldības rīcībā nonāks ziņas par precizēto platību, un nākamgad zemes nodoklis samazināsies.
