Kad deviņdesmito gadu sākumā privātmāju saimniekiem laukos vietējās pašvaldības piešķīra piemājas zemes platības, Ziedājiem tika pieci hektāri. Vēlāk privatizācijas laikā tuvējie kaimiņi zemi pārmērījuši no jauna, pārliekot robežu stabiņus, un Ziedāju saimniece domā, ka viņas zeme daļēji «okupēta» un nu kļuvusi par hektāru mazāka. Gan pašvaldība, gan mērnieki atzīst, ka šādi strīdi nav retums, taču palīdzība meklējama tikai tiesā
Pagasts gan mierina, ka atmodas pirmajos gados mērīšanas tehnoloģijas bijušas neprecīzas, tāpēc līdz ar pārmērīšanu lielākā daļa īpašumu realitātē izrādījušies mazāki nekā sākotnējos zemes skiču plānos. Zemes strīds pamatīgas nesaskaņas radījis ne tikai kaimiņu vidū, bet arī starp visām sešām māsām. Mājas «Ziedāji» līdz ar vairākiem citiem kaimiņu īpašumiem atrodas Jaunsvirlaukas pagasta pierobežā. Vienā pusē ir astoņdesmitajos gados uzbērts dambis, kas pasargā no Lielupes un pa kuru ierīkots ceļš uz Vecsvirlauku. Līdz ar valsts neatkarības atgūšanu 1965. gadā celto Ziedāju īpašniecei Valērijai Kalpovičai lietošanā piešķīra piecus hektārus zemes, sākot no dambja malas. Tuvējo kaimiņu vidū Ziedājiem ir vislielākais zemesgabals. Kopš 1992. gada māju saimniece par šo platību pagastam maksājusi arī nekustamā īpašuma nodokli, turklāt tāds zemesgabals ierakstīts Zemesgrāmatā.Strīds ar kaimiņiem un māsāmKad 2002. gadā iepriekš tikai lietošanā piešķirtos zemesgabalus reģistrēja Zemesgrāmatā, vairums kaimiņu pieaicināja sertificētus mērniekus, lai īpašumu pārmērītu. Toreiz izrādījās, ka ar tā dēvēto cirkuli neprecīzi iemērītie zemesgabali, lietojot modernākas ierīces, ir mazāki. Piemēram, blakus māju «Ataugas» saimniece Rudīte Berķe stāsta, ka sākotnēji ierādīto 3,3 hektāru vietā pārmērot palicis 3,1 hektārs, bet Ziedāju tuvākais kaimiņš Valfrīds Cērps no Pirtniekiem rāda dokumentu, ka viņam no trim hektāriem pārmērot palikuši vien 1,8 hektāri. Ziedāju saimniece, kuras vārdā kopš 1998. gada saskaņā ar pilnvaru rīkojās viena no viņas meitām, savu īpašumu Zemesgrāmatā nostiprināja pirmā. Taču mērnieku nepieaicināja, un dokumentā ierakstīti pieci hektāri – tikpat, cik pagasts ierādīja pirms teju 20 gadiem. Tagad 90 gadu sasniegusī V.Kalpoviča uzturlīgumu ar meitu Lidiju lauzusi, un pēdējos pāris gadus par veco sievieti rūpējas un «Ziedājos» dzīvo cita meita – Vija Dzelzīte. Sākot skatīt zemes dokumentus, viņa secinājusi, ka platība ap māju kļuvusi mazāka. V.Dzelzīte «Ziņām» pauž pārliecību, ka mērniecības laikā 2002. gadā kaimiņi viņas mammai zemi atņēmuši, savus īpašumus uzmērot lielākus. Pēc viņas teiktā, dokumentus par labu kaimiņiem palīdzējusi nokārtot cita no sešām māsām – Cilina Godjenkova, kas tajā laikā strādājusi vietējā pašvaldībā.Pagasts palīdzēt nevar, taisnība jāmeklē tiesāJaunsvirlaukas pagasta pārvaldniece Solveiga Arnīte «Ziņām» neslēpj, ka Ziedāju gadījums ir lielākais strīds saistībā ar zemes privatizācijas lietām pagastā. S.Arnīte jau rakstiskā atbildē V.Dzelzītei norādījusi – ja viņai šķiet, ka uzmērīšanas laikā, kad viņa Ziedājos nav dzīvojusi, kaimiņi atņēmuši zemi, strīds risināms tiesas ceļā. Pērn gada nogalē tāda tiesa arī bija, bet V.Dzelzītes prasība tika noraidīta pierādījumu trūkuma dēļ. Jaunsvirlaukas pašvaldības nodokļu administratore Dace Jurgina stāsta, ka 1992. gadā, ierādot zemes, īpašumā ieskaitīta arī iebraucamā ceļa platība. Daļai kaimiņu, veicot instrumentālās uzmērīšanas darbus, tas izņemts, arī tādēļ reālā zemes platība izrādījusies mazāka. Jāiet uz zemes dienestu«Latvijas valsts mērnieks» informē, ka bieži sastopas ar līdzīgām problēmām. Piemēram, 1994. gadā Zemesgrāmatā reģistrētā īpašuma platība tika noteikta piecu hektāru platībā, bet šogad mērnieki pārmērot uzrādījuši 4,2 hektārus. Ja mērnieki konstatē platību atšķirību, bet uzmērīšana veikta atbilstoši noteikumu prasībām, mērnieka pienākums ir izgatavot plānu un sastādīt platību neatbilstību aktu. Tajā uzrāda iemeslus, kādēļ varēja rasties šāda kļūda platību noteikšanā. Ja pasūtītājs piekrīt aprēķinātajai platībai, tad Zemesgrāmatai nostiprinājuma lūgumā Valsts zemes dienestam lūdz precizēt platību. Tādējādi pašvaldības rīcībā nonāks ziņas par precizēto platību un nākamgad zemes nodoklis samazināsies.Savukārt, ja īpašnieks vēlas atgūt agrāko platību, jautājums risināms tiesas ceļā. Jaunsvirlaukas pašvaldības nodokļu administratore D.Jurgina piebilst, ka papildu zemes platību pagasts Ziedājiem diez vai varēšot iedalīt, jo pašlaik neizpirktās brīvās zemes tiek piešķirtas tiem, kam iepriekš pilnībā netika kompensētas mantotās platības.
