17. aprīļa numurā ar interesi izlasīju rakstu «Kad emocijas pārtop kaitēs». Mani vienmēr ieinteresē publikācijas, kurās speciālisti izskaidro situāciju, stāvokļu iemeslus un rīcības sekas. Arī dzīvē pieredzējis cilvēks nevar visu paredzēt, tāpēc rodas kļūdas, bet to labojumus mums nākas vērtēt naudiskā izteiksmē, tā teikt, caur medicīnas cenrādi.Kā vienu no iemesliem, kāpēc krājas uz āru neizpaustas emocijas, var nosaukt «atliktos darbus». Tās ir neizskaidrotas, neatrisinātas pārpratumu situācijas, kuras, iespējams, rodas no atšķirīga izglītības līmeņa, nevienlīdzīga darba aprīkojuma. Otra lieta – nepaveicamie darbi. Senāk, padomju sistēmā, bija noteikts laiks un reāli atbilstošs vecums, kad cilvēks bija fiziski nolietots un garīgi stipri patukšots, kaut gan arī tad ne mazums darbu bija augstā mehanizācijas līmenī. Tagad daudz kas mainījies, mazāk strādājam fiziski, bet mazāks ir arī rūdījums panest slodzi. Toties lielākas prasības pret darītāju. Augot neizpildāmām prasībām, cilvēki labi nejūtas. Tad arī nervi pagalam. Labi vēl, ka cilvēki uztur sevi ilgās pēc labākas nākotnes, kaut skaidri zina, ka vairs visiem nav pa spēkam uz to mērķi aizvirzīties. Dace Meldere
