Kaut arī agrā pavasarī ziemāji lielākoties šķita labi pārziemojuši, ilgstoši uz laukiem turējies sniegs un palu ūdeņi jutīgo rapšu sējumos nodarījuši skādi – daļa ziemas rapšu izslīkuši un izsutuši. Paralēli ar minerālmēslu izkliedi, kas tuvojas noslēgumam, pagājušajā nedēļā zemnieki sākuši intensīvi pārsēt postā aizgājušos laukus. Šī skāde ļauj līksmot vasaras kviešu sēklas tirgotājiem – daži spekulanti cenu pāris nedēļu laikā palielinājuši pat par 50 – 70 latiem
Zaļenieku zemnieks Arnis Burmistris teic, ka jau piektdien sācis vasaras kviešu sēju laukos, kur ziemu nebija pārcietuši dažu jutīgāko šķirņu ziemas kvieši. Šodien sējmašīnas dosies arī postā aizgājušajos ziemas rapšu laukos. Saimniecībā «Vilciņi» šopavasar jāpārsēj ap desmit procenti lauku jeb 100 – 150 hektāru. A.Burmistris gan skaidro, ka lielākos zaudējumus nodarījuši nevis ilgstoši stāvošie ūdeņi, bet gan sniegs. Savukārt Sidrabenes puses zemnieks Aivars Reimanis no saimniecības «Vadži» atzīst, ka šā pavasara pali daļā lauku nemaz nav beigušies. Zemākās vietās vēl turas ūdens, tādēļ pagaidām nav iespējams izvērtēt, vai un cik lielās platībās būs izslīkuši rudzi, kas iesēti 25 hektāros. «Kalniņos izskatās labi,» saka A.Reimanis, taču piebilst, ka mitruma dēļ vēl nav iespējams pat uzkaisīt pirmo papildmēslojumu. Laikapstākļi kavējot arī vasaras kviešu un auzu sēju.
Zemākās vietas cietušas vairākKooperatīva «Latraps» Lauksaimniecības nodaļas vadītājas vietnieks agronoms Ģirts Ozols stāsta, ka lielākā skāde laukos ir izslīkušie un nosmakušie ziemas rapši, bet ir arī sala radīti postījumi. «Kur vairāk turējās ūdens, augi vienkārši neelpoja,» viņš skaidro, ka rapši nopuvuši ap 10 – 15 procentos lauku. Šai kultūrai pārmērīgs mitrums gaužām nepatīk, turklāt tās jutīgumu pastiprina iezīme, ka rapši mostas agrāk par citām kultūrām. Situācija visā Zemgalē gan nav tipiska, jo visvairāk cietušas zemās vietas.Pirmās problēmas ziemāju sējumos sākušās jau pirms Ziemassvētkiem. Daļa zemnieku varbūt pat nemanīja, ka tad uz pāris dienām sniegs nokusa, izveidojās peļķes, bet tūdaļ atkal uzsniga. Zemākās vietās šā iemesla dēļ rapši cietuši gan no slapjuma, gan vēlāk sala. Ģ.Ozols stāsta, ka salīdzinoši maz ziema un pavasaris kaitējis ziemas kviešu laukiem. Vienīgās problēmas esot sējumos, kur izmantotas Dānijas vai Vācijas dienvidu reģioniem domātas šķirnes. Tās gan esot ražīgākas, taču zemniekiem jārēķinās – to galvenais trūkums ir iespēja ciest ziemošanas periodā.Rapšu sēklas gana, kviešu cena augArī biedrības «Zemnieku saeima» priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja apliecina, ka rapšu laukos šopavasar atklājas problēmas. «Šonedēļ izslīkušajās vietās sākušies aktīvi pārsēšanas darbi,» viņa teic, ka Zemgalē lielākoties ziemas rapšu vietā sēj vasaras kviešus, nevis rapšus. Tas izskaidrojams ar darbu loģistiku – vasaras rapšiem atšķiras smidzināšanas, novākšanas un citu darbu tehnoloģijas un termiņi. Tā kā vasaras kviešu sēklas materiālu uz pavasari lieki neatstāj, bet glabā vien tik daudz, lai pietiktu iepriekš plānotu platību apsēšanai, šopavasar sāk pietrūkties kviešu sēklas. Ģ.Ozols no «Latraps» stāsta, ka problēmu nav ar vasaras rapšu sēklu, jo to ieved no Vācijas un Zviedrijas. Nupat pasūtīts jau otrais pievedums. Lielās kompānijas, kas ražo sertificētu sēklas materiālu, nav ieinteresētas bojāt savu reputāciju, palielinot sēklas cenu, turklāt salīdzinoši mazās Latvijas dēļ tam būtu arī mazs finansiālais ieguvums. Tāpēc rapšu sēklas cena nav mainījusies kopš noteikšanas brīža un tās netrūkst. Cita situācija izveidojusies ar vasaras kviešu sēklas cenu. To iegūst mūsu valstī un rezerves neglabā. Ziemā tās cena bija ap 150 – 180 latu tonnā, tagad zemnieki ziņo, ka nu jau kviešu cena uzkāpusi pat līdz 220 latiem tonnā. Tiem, kas kviešus uzglabājuši paši, raizes tas nesagādā, taču daudzi zemnieki pašlaik cieš no spekulantu naudaskāres, jo iepriekš nav rēķinājušies ar tādiem sējumu postījumiem. Pirmie par izslīkušiem laukiem laikus domājuši lietuviešu zemnieki, kas masveidā izpirkuši vasarāju sēklu arī mūsu valstī, tādēļ vietējiem zemniekiem par savu lēnprātību nu nākas pārmaksāt.
