Sestdien ar pasākumu Krustpils pilī (Jēkabpils Vēstures muzejā) noslēgsies «Tradicionālo prasmju skola 2010» – Nemateriālā kultūras mantojuma valsts aģentūras (NKMVA) projekts, kura mērķis ir veicināt tradicionālo amatu un prasmju pārmantojamību un popularizēšanu plašākā sabiedrībā.Uz Krustpili pošas arī jelgavnieki, kuri četras sestdienas – no 27. marta līdz 17. aprīlim – mūsu pilsētas kultūras namā lietišķās mākslas studijas «Dardedze» vadītājas tautas daiļamata meistares Ingrīdas Ozolnieces un Janas Eveliņas vadībā apguva mezglošanas iemaņas.Mezglu siešana ir ļoti sens rokdarbu veids ar vairāku gadu tūkstošu vēsturi Ķīnā, Japānā, Ēģiptē un citur. Latvijā senči sākuši ar pinumiem no liepu lūkiem, ādas strēmelēm u.tml., nākamā pakāpe jau ir mezgli, noderīgi zvejniecībai vai medībām, bet dekoratīvā mezglošana plašāk sāka izplatīties 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā, izpētījusi 1988. gadā izdotās grāmatas «Mezglošana» autore I.Ozolniece.Katrā no četrām mezglošanas (I.Ozolniece principiāli lieto nodarbes latvisko nosaukumu, nevis savulaik modīgo svešvārdu «macramé») nodarbībām seno prasmi Jelgavas kultūras namā apguva ap pussimts dalībnieku. Šai nodarbei nevajag īpašas palīgierīces, arī mezglu darinātāja gadu skaitam nav nozīmes. Meistarei prieks par katru rokdarbnieku, bet īpaši par jaunietēm, kas nevairās no senču tradīcijām. Mezgloja, un ne bez panākumiem, arī vīriešu kārtas pārstāvji. I.Ozolniece īpaši uzteica Vladimiru Ņesterenko, kuram piemītot īsts rokdarbnieka ķēriens.Šopavasar ritēja jau otrās NKMVA sadarbībā ar pašvaldībām organizētās bezmaksas nodarbības, pagājušajā rudenī «Tradicionālo prasmju skolā 2009» jelgavnieki tautas daiļamata meistares Ausmas Spalviņas vadībā mācījās darināt puzurus. Atsaucības netrūka, bija arī interesenti, kas piedalījās abos pasākumos. Dalībnieku anketās, ko apkopojusi Jelgavas aģentūras «Kultūra» Mākslinieciskās daļas vadītāja Liāna Krūmiņa, kā nākamo apgūstamo prasmi vairums aptaujāto labprāt izvēlētos aušanu, knipelēšanu vai tamborēšanu.
