Studentu pašpārvalde ir tā institūcija, kas vistiešāk pārstāv studentu intereses kopumā.
Studentu pašpārvalde ir tā institūcija, kas vistiešāk pārstāv studentu intereses kopumā. Tas nozīmē, ka studentam nav jāiet strīdēties ar pasniedzēju, kurš viņam nepatīk, vai jāprotestē par mācību plāniem, kuri liekas nepieņemami. Studentu pašpārvaldi šādos gadījumos respektē vairāk, jo tā ir lielāks spēks nekā viens kursa vai grupas pārstāvis. Turklāt Studentu pašpārvalde universitātē ir pārstāvēta arī Rektorātā, Senātā, Mācību un Saimniecības padomēs.
Senātā Studentu pašpārvaldes pārstāvjiem ir veto tiesības, tas ir, ja Senāts pieņem kādu lēmumu, kas studentiem nav pa prātam, viņi var tā pieņemšanu apturēt.
Iestāties LLU Studentu pašpārvaldē var šādi: pirmā pakāpe ir kursu un grupu vecāko ievēlēšana, no tiem savukārt tiek vēlēts fakultātes pārstāvis vai pārstāvji. Taču tas nenozīmē, ka studenti, kas nav kursu vai grupu vecākie, nevar darboties pašpārvaldē. Tik striktu noteikumu nav, un pārsvarā viss ir atkarīgs no studentu aktivitātes. No dažām fakultātēm pašpārvaldē ir pat četri pārstāvji. Ļoti aktīvi darbojas Lauksaimniecības, Meža un Ekonomikas fakultātes studenti.
Lielākais panākums, ar ko lepojas pašpārvalde, ir iespēja (ko tā panāca pagājušā gada janvārī) arī šīs universitātes studentiem ņemt mācību kredītus. Pašlaik tos studenti kārto caur pašpārvaldi, kur tiek veikta pirmā atlase, kam kredītus piešķirt, kam ne.
Nākamais lielais projekts, kas jau ir iesākts un ko pašpārvalde noteikti gribētu pabeigt, ir vienotā studentu karte LLU. Tā būtu veidota uz starptautiskās (ISIC) kartes bāzes, un to akceptētu universitāte. Tas nozīmē, ka vairāk nebūtu pašreizējo apliecību. Kartes varētu izmantot arī kā caurlaides dienesta viesnīcās. Nedaudz tālākā nākotnē skatoties, pašpārvaldes pārstāvji domā, ka tās varētu būt arī studentu lasītāju kartes, pirms tam, protams, izveidojot vienotu datorizētu sistēmu.
Šobrīd īpaši aktuāls ir jautājums par kopmītņu maksas paaugstināšanu: studenti gribētu, lai līdz ar to uzlabojas dzīves apstākļi tajās.
Studentu pašpārvalde piedalās arī daudzu regulāro pasākumu organizēšanā, visbiežāk sadarbojoties ar Studentu klubu. Tie ir, piemēram, Studentu diena, Ziemassvētku un Valentīndienas balle u.c.
Organizācijas dalībnieki parasti cenšas piedalīties dažādos izglītojošos semināros un kursos. Viņi arī rīko seminārus sev pašiem. Pašpārvaldes pārstāvji piedalījās, piemēram, 5. Zemnieku saeimā, kur aktīvi iesaistījās debatēs par LLU atstāšanu vai neatstāšanu Zemkopības ministrijas pakļautībā.
Nākamais tuvākais projekts ir piedalīties LSA (Latvijas studentu apvienības) kongresā, kas notiks martā. Studenti aktīvi gatavojas pārstāvēt LLU viedokli šajā kongresā, tāpēc arī pašpārvaldes sēdes, kas parasti notika vienu reizi mēnesī, šobrīd ir biežāk. Tajās plaši tiek pārspriesti jautājumi, kas tiks izskatīti LSA kongresā. Piemēram, studentu ieinteresētība studiju kvalitātē, dienesta viesnīcu pašreizējā un vēlamā situācija, studentu iniciatīva dzīves apstākļu uzlabošanā u.c..
Studentu pašpārvalde
Studentu tiesības aizstāvoša, koordinējoša, informējoša struktūra; studentu kultūras pasākumu organizatore.
Misija – parādīt un aizstāvēt studentu domu sabiedrībā.
Uzdevumi:
pārstāvēt LLU studentus un to dibinātās organizācijas Latvijas iekšējā un starptautiskajā dzīvē;
apspriest jautājumus un risināt problēmas, kas attiecas uz LLU studentu akadēmisko, materiālo un kultūras dzīvi;
aizstāvēt studentu un to dibināto organizāciju viedokli LLU institūcijās.
