Nepilnu četru mēnešu laikā Jelgavā un tās apkārtnē ātrā palīdzība devusies pie 110 bērniem, kas guvuši dažādas traumas – applaucējušies ar verdošu šķidrumu, izkrituši pa logu, slīkuši, suņu sakosti, krituši no augstumiem. Mediķi prognozē, ka, tuvojoties siltākam laikam, traumu skaits varētu augt.
«Pirms diviem gadiem aizbraucām ciemos pie draugiem, kuriem mājās bija angļu buldogs. It kā draudzīgs un skolots, bērniem pāri nedarot – teica saimnieki. Bērni pagalmā rotaļājās, un laukā izlaists bija arī suns. Vienā brīdī izdzirdēju niknus suņa rēcienus un bērna bļāvienus. Tas bija manējais. Gandrīz pamiru… Īsti nezinu, kas tur notika, bet zvērs bija uzmeties puikam virsū, nogāzis zemē, plosīja drēbes, uz bruģīša pilēja asinis. Aizvedām uz slimnīcu, dēls tika pielikts pie sistēmas, uz galvas un sejas uzliktas šuves. Viņš gulēja nosaitēts, tik bezspēcīgs… Tas bija mans lielākais murgs dzīvē un vainas apziņa – kā es tā varēju atstāt bērnu vienu? Joprojām Markusam ir paniskas bailes no suņiem,» šodien stāsta piecgadīgā zēna mamma.Gandrīz nav dienas, kad Jelgavas ātrās palīdzības mediķi nesniegtu palīdzību traumas guvušiem bērniem. «Statistika ir nežēlīga, un tai nav tendences uzlaboties,» atzīst Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta Zemgales reģionālā centra pārstāve Rita Dobriņina. Latvija, pēc UNICEF datiem, tūlīt aiz Lietuvas ieņem otro vietu Eiropā bērnu traumatisma ziņā, pirms tam ilgu laiku atrazdamās stabilā pirmajā vietā. Ārste stāsta, ka raksturīgākās traumas mazuļiem ir applaucēšanās ar karstiem šķidrumiem. Katru gadu Latvijā aptuveni desmit bērnu izkrīt pa daudzstāvu namu logiem. Arī Jelgavā šogad viens tāds gadījums noticis – pa 4. stāva logu izkrita divgadīga meitenīte, gūstot smagas galvas traumas. «Visbiežāk bērni gūst sadzīves traumas – šogad jau 78 –, piemēram, mazulis ar galvu ieskrējis galda stūrī, virtuvē paķēris nazi un sevi savainojis, iecirtis pirkstus mašīnas durvīs un tamlīdzīgi. Vecāki parasti nelaimes brīdī atradušies līdzās. Četri bērni šogad cietuši uz ielas, piemēram, krītot ar divriteni, pieci – uzbraucot automašīnai vai negadījuma brīdī atrodoties tajā, vēl pieciem konstatētas krimināla rakstura traumas, pārsvarā kautiņos gūtas, kā arī reģistrētas trīs traumas sporta nodarbībās,» uzskaita R.Dobriņina.Pērn Jelgavas slimnīcā ārstu rokās nonākuši 60 suņu sakosti bērni, dažiem traumas bijušas ļoti nopietnas un ārstēšana prasījusi ilgu laiku. Vairumā gadījumu bērnus sakoduši pašu ģimenes mīluļi. Ik gadu kāds nepieskatīts mazulis noslīcis. Nesen tāda nelaime notika Jelgavas novadā. Latvijā katru gadu dzīvību zaudē aptuveni 70 bērnu vecumā līdz 14 gadiem, un tas ir ievērojami vairāk nekā vidēji Eiropā. Mūsu valstī četras reizes biežāk nekā citur Eiropā mirst mazuļi vecumā līdz pieciem gadiem, divreiz biežāk – no 5 līdz 19 gadiem veci bērni. Daktere R.Dobriņina pārliecināta, ka liela daļa traumu nenotiktu, ja vecāki ievērotu drošības pasākumus, par kuriem tiek atgādināts ik gadu. «Ir nejauši atgadījumi, bet ir lietas, kas novēršamas, skaidrojot bērnam. Ja no rīta pie brokastīm draudzīgi pārrunāsim un atgādināsim par drošību uz ielas, par ūdens bīstamību un citiem nelaimes cēloņiem, esmu pārliecināta, ka traumu un nāves gadījumu skaits būtu ievērojami mazāks,» atzīst R.Dobriņina.
