No 1998. līdz 2007. gada jūlijam Jelgavas pašvaldība izsolījusi 432 dzīvokļus un par iegūtajiem līdzekļiem daļēji segusi nu jau izdzīto īrnieku parādus par šo mitekļu apsaimniekošanu
Tas esot darīts nevis tāpēc, lai pabalstītu Nekustamā īpašuma pārvaldi (NĪP) un tai nebūtu jānodarbojas ar piņķerīgo parādu piedziņu, bet gan lai neietekmētu mājas bilanci. Turpretī apkures parādi šiem dzīvokļiem gan palikuši nesamaksāti, nenokārtotās saistības kārtot liekot SIA «Fortum Jelgava». «Ziņas» jau rakstīja, ka pašvaldība pirms astoņiem un vairāk gadiem izsolījusi savus parādos ielaistos dzīvokļus, bet nesamaksātā summa palikusi uz «mājas pleciem». Piemēram, pašvaldība jau 2002. gadā par apkures parādu uzaudzēšanu no saviem Lielās ielas 37. mājas dzīvokļiem izdzinusi īrniekus, mitekļus pārdevusi izsolē, taču aptuveni 4500 latu lielais parādu slogs nav dzēsts. Līdz šim gan vietējā vara, gan «Fortum Jelgava» par tādu faktu klusējušas, norādot, ka «šī informācija domāta uzņēmuma iekšējai lietošanai». Tikmēr «Fortum Jelgava» rudeņos draud mājām nepieslēgt apkuri, jo dažu kādreizējo pašvaldības dzīvokļu dēļ ir liels parāds par siltumu. Līdzīga situācija ir arī Mātera ielas 63. namā, stāsta mājas vecākais Pēteris Miļūns. Viens no 55 dzīvokļiem savulaik par apkuri palicis parādā 484 latus, tad dzīvokli pašvaldība realizējusi, bet nenomaksātā summa aizvien gadu no gada parādās «Fortum Jelgava» izsniegtajos dokumentos. Turklāt vēl pērn un pirms tam tabulas ailītē pie šīs summas ir ieraksts «domes parāds». Šogad tajā pašā dokumentā jau vēstīts – «parāds līdz izsolei». Arī P.Miļūns, līdzīgi kā Lielās ielas 37 mājas vecākais, no toreizējā pašvaldības izpilddirektora vietnieka Viļa Ļevčenoka saņēmis vien atrunas, ka pašvaldība par šo lietu ar «Fortum» tikšot galā. «Parādi par komunālajiem pakalpojumiem netiek piesaistīti dzīvoklim, tie saglabājas īrniekam, kas dzīvoja dzīvoklī,» uzsver nu jau Jelgavas Domes priekšsēdētāja vietnieks V.Ļevčenoks. Viņam izbrīnu radot apgalvojums, ka, pārdodot dzīvokli izsolē, pašvaldībai bijis jāsamaksā iepriekšējā īrnieka parādi. «Tā laika normatīvie akti šādu rīcību neparedzēja,» uzsver V.Ļevčenoks, piebilstot, ka parādi par saņemtajiem pakalpojumiem, tai skaitā siltumu un karsto ūdeni, jāsedz dzīvokļa īrniekam. «Parāds par pakalpojumiem jāpiedzen attiecīgā pakalpojuma sniedzējam,» saka mēra vietnieks, bet jau ar nākamo apgalvojumu nonāk pretrunās: «Pašvaldība no izsolē iegūtajiem līdzekļiem daļēji sedza parādus par dzīvokļu apsaimniekošanu, lai neietekmētu daudzdzīvokļu mājas bilanci.»Tādējādi nav saprotams, kādēļ īrnieku parādus pret NĪP pašvaldība ir nomaksājusi, bet saistības par apkuri atstājusi «Fortum Jelgava» ziņā. Tāds pienākums šim uzņēmumam esot, jo tas pārņēmis saistības no akciju sabiedrības «Jelgavas koģenerācija», kas savukārt tās pārņēma no maksātnespējīgā Jelgavas Siltumtīklu uzņēmuma.Savukārt Ekonomikas ministrijas pārstāvis Mārtiņš Auders vēlreiz akcentē, ka atbildība par maksājumiem pret pakalpojuma sniedzēju gulst uz dzīvokļa īpašnieka pleciem, un līdz izsolei īpašnieks bija pašvaldība. Parāds kā īrnieka atbildība varētu būt vien, ja par to pašvaldība ar īrnieku noslēgusi atbilstošu vienošanos. M.Auders arī norāda, ka pašvaldībai kā dzīvokļu īpašniecei jānorēķinās ar «Fortum Jelgava» par apkures parādiem, ko tā savukārt var piedzīt no bijušajiem īrniekiem.
