Valsts prezidents Valdis Zatlers, uzrunājot klātesošos starptautiskajā konferencē «1990.gada 4.maija Latvijas Neatkarības deklarācija: starptautiskie un iekšpolitiskie aspekti», norādīja, ka sabiedrībā valda dziļa savstarpēja neuzticība. Tomēr, izpildot četru svarīgus uzdevumus nākamajos 20 gados, Latvija būs saprātīgi pārvaldīta, zaļa, radoša un starptautiski aktīva nacionāla valsts, kurā mīt demogrāfiski atjaunota, pilsoniski atbildīga un saliedēta Latvijas tauta, raksta Diena.lv.
«Man šķiet, nevajadzētu pārāk daudz laika veltīt, lai noskaidrotu, kas pie kā bija vainīgs, kāpēc viss neizdevās, kā vēlējāmies. Jo mēs nevaram atgriezties nulles punktā un sākt visu no jauna,» norādīja V. Zatlers. Viņš saskata, ka pirmajos 20 gados pēc neatkarības atgūšanas ir bijuši gan sasniegumi, gan kļūdas.Taču šobrīd svarīgāk par pagātni ir skaidrs mērķis, kāda būs Latvijas valsts pēc 20 gadiem. Valsts prezidenta ieskatā svarīgākais ir izpildīt četrus svarīgus uzdevumus. Pirmkārt, jānostiprina valsts pamati, ar ko prezidents domā apturēt migrāciju un veicināt dzimstību. «Nepieciešamas fundamentālas izmaiņas valsts sociālajā politikā – daudz plašāks risinājumu klāsts, ne tikai māmiņu algas. Nepieciešams radīt apstākļus, lai arī no valsts aizbraukušie vēlētos pielietot savu jauniegūto pieredzi un zināšanas Latvijas labā. Mums nepieciešama pārdomāta lauku attīstības stratēģija, lai atspriegotu centrtieci valsts attīstībā,» uzskata V. Zatlers.Otrkārt, nepieciešama efektīva un ar jaunradi apveltīta saimniekošana. «Latvijas ekonomikas nākotnei pēc 20 gadiem jābūt ilgtspējīgai un jābalstās nevis uz aizņemtas naudas un importa patēriņu, bet uz spēju pašai nodrošināt nozīmīgu eksporta apjomu,» skaidro V. Zatlers. Tāpat nepieciešams saprātīgi pārvaldīt Latvijas valsti, kur V. Zatlers redz divus ceļus: visām institūcijām jāstrādā efektīvāk un jāpanāk, lai cilvēki izjūt viņu darba un lēmumu pozitīvās sekas, kā arī sabiedrībai daudz aktīvāk jāpiedalās savas valsts pārvaldē. Ceturtkārt, ir jāiemācās atkal saskatīt un izmantot cilvēku savstarpējās sadarbības sniegtās iespējas. «Šajos 20 gados mēs nespējām saliedēt un apvienot dažādās sociālās un etniskās grupas. […] aptaujas liecina, ka Latvijas iedzīvotājos ir divas reizes lielāks aizdomīgums kā mūsu kaimiņu valstīs. Iespējams, gan padomju gadu, gan mežonīgā kapitālisma pieredze mums ir iemācījusi neuzticēties citiem cilvēkiem ārpus radu un draugu loka. Taču mūsu ir pārāk maz, lai mēs varētu atļauties šķelties un dalīties,» ir pārliecināts Valsts prezidents.
