Pēdējās nedēļās sludinājumu vietnēs internetā nekustamo īpašumu vidū ar prasīto cenu īpaši izceļas divi viesu nami – «Upeslīči» Līvbērzes pagastā un kāds nule ar jaunu ēku papildināts komplekss Jaunsvirlaukas pusē. Pēc trekno gadu bezbēdības, kad atpūtniekiem uz izklaides iespējām nācās stāvēt rindās, nu lielajos namos valda klusums un arī pircēju interese ir niecīga
Eksperti norāda – ātrā biznesa kārotāji nu dabū trūkties un nozarē paliks tie, kam tūrisms ir dzīvesveids. Par tirgošanas iemesliem viesu namu saimnieki nerunā «Nekādus komentārus presei nesniegšu,» saka Svētes upes krastā iekārtotā kompleksa «Upeslīči» īpašnieks Juris Zahārovs, kurš jau gada sākumā Jelgavas Tūrisma informācijas centram noteicis, lai ziņas par viņa viesu namu vairs neievieto jaunākajā bukletā par naktsmītnēm mūspusē. «Upeslīči» saņēmuši valdības programmas «Nelauksaimnieciskās uzņēmējdarbības attīstība» finansējumu. Atbalsta piešķiršanas nosacījumos teikts, ka trīs gadus labiekārtoto īpašumu nedrīkst pārdot, citādi iegūtā nauda jāatdod valstij. Taču J.Zahārovam to nenāksies darīt, jo valsts uzsauktos ieguldījumus viņš veicis vairāk nekā pirms trim gadiem. Par savu īpašumu, kurā varot uzņemt līdz 100 viesu, J.Zahārovs iecerējis dabūt 170 tūkstošus latu. Tikpat nerunīgi ir arī kāda kompleksa Jaunsvirlaukas pagasta Dzirniekos saimnieki, kas 80 atpūtniekiem domāto īpašumu (veca muižas tipa ēka un viena pirms gada pabeigta māja) ar trim hektāriem zemes kopš aprīļa vidus cenšas notirgot par 180 tūkstošiem latu. Sludinājumā teikts, ka bizness ir iestrādāts, kaut tūrisma nozarē viesu nams darbojas vien aptuveni gadu. Kā «Ziņām» sacīja Jelgavas novada pašvaldības tūrisma speciāliste Tabita Šķerberga, šis objekts vēl ne reizi nav iekļauts nozares bukletos vai internetā. Savukārt aktivitāšu centra «Līdumi» administratore Saiva Drupa zināja teikt, ka tā bijusi vienīgā un jo sevišķi jauniešu iecienīta atpūtas vieta tuvējā apkaimē, kas piedāvājusi pirti.Pircēju arvien gaida arī kāds īpašums Zaļeniekos, par nepilniem 204 tūkstošiem latu piedāvājot tikt pie dziļa un ar sētu apjozta ezera, desmit hektāriem zemes un trim hektāriem meža, kā arī pie milzīgas privātmājas, ko varot izmantot arī viesiem. «Mēs jau teicām – dzertiņi un sporta spēles nebūs mūžīgi»Visgrūtākais šis laiks ir lielo atpūtas kompleksu saimniekiem, vērtē asociācijas «Lauku tūrisms» prezidente Asnāte Ziemele. «Šie nav ne pirmie, ne pēdējie, kas nonāk tirdzniecībā,» viņa uzsver, ka par nozares atkopšanos pagaidām runāt būtu pāragri un vieglas dienas tūrismā tik drīz nav sagaidāmas. Pēc A.Ziemeles teiktā, lielo kompleksu īpašniekus iegāzusi kāre ātri nopelnīt. Nepareizi aprēķinājuši paredzamo viesu māju noslogojumu, bankās tikuši pie milzu kredītiem, tagad straujās peļņas kārotāji nonākuši sprukās. «Šie objekti paredzēti tusiņiem, lielām kompānijām, bet tādu pasākumu vairs nav,» viņa secina, ka tik liels atpūtnieku skaits, kas no valsts, pašvaldību un privātā sektora treknajos gados plūda uz atpūtas namiem, neesot bijis normāls. «Mēs jau teicām – dzertiņi un sporta spēles nebūs mūžīgi, tāpēc nav normāli vienā lauku mājā ieguldīt miljonu, bet saimnieki atmeta ar roku!»Cerības izturēt šo tukšo periodu patlaban ir kempingiem, kas cenšas pielāgoties mazākām atpūtnieku kompānijām. Turpretī smagāks laiks sagaida tos, kas uzbūvējuši milzu halles, bet nu tās piepildīt vairs nespēj. «Daudzi domāja – tūrisms nesīs lielu peļņu. Taču lauku tūrisms nav bizness zelta bedres izpratnē. Tas ir dzīvesveids, kas ļauj uzturēt apkārtni un mazliet nopelnīt saimniekiem,» asociācijas prezidente prognozē, ka krīze atsijāšot naudaskāros, kas šai nozarei nav piemēroti. Ja nenes lielu naudu, kļūst par apgrūtinājumuNovada tūrisma speciāliste T.Šķerberga gan apgalvo, ka Jelgavas un Ozolnieku novados milzīgu atpūtas kompleksu nemaz nav, ir tikai dažas viesu mājas, kas var uzņemt ap 60 personu, tāpēc grūti vērtēt, vai krīzes iespaidā visvairāk cieš tieši kompleksi lielākam atpūtnieku skaitam. Mūsu pusē tāpat kā citur Latvijā daudzas viesu mājas sākotnēji orientējās uz viesību pakalpojumu sniegšanu, un tie bija ļoti pieprasīti tieši vietējo apmeklētāju vidū. Pērn, kad sakrita gan ekonomiskā lejupslīde, gan nodokļu paaugstinājums, daudzi no šā pakalpojuma atteicās.Turklāt ļoti svarīgs kritērijs, izvēloties atpūtas vai pasākuma vietu, ir pakalpojuma kvalitātes un cenas samērīgums. Šajā laikā ieguvēji ir tie uzņēmēji, kuri spēj piedāvāt dažādus pakalpojumus – nakšņošanu, ēdināšanu, aktīvo atpūtu, zirgu izjādes, rotaļu laukumus.
