Jelgavas mākslinieku organizācijas 40. jubilejas gadā publicējam mākslas maģistra Jelgavas Mākslinieku biedrības valdes priekšsēdētāja Māra Branča ieskatu atmiņu krājumos
Sākums 22. un 29. aprīļa numurā.Pirmās izstādes un teātris Jelgavas mākslas dzīvē noteikta vieta ierādāma Ā.Alunāna Jelgavas Tautas teātrim (tagad Jelgavas Ā.Alunāna teātris), kura izrāžu kvalitāti pacēla Edvīna Kalnenieka spilgtās dekoratora dotības, novitātes ziņā bieži vien apsteidzot profesionālo teātru izrāžu māksliniecisko ietvaru, kā tas notika ar Ā.Alunāna lugas «Draudzes bazārs» iestudējumu amatierkolektīvā pilsētā pie Lielupes 1966. gadā. E.Kalnenieks pirmais izmantoja zīmētās dekorācijas izrādē, saņemdams par to diplomu Tautas teātru skatē 1968. gadā. Divus gadus pēc E.Kalnenieka – tajā pašā 1968. gadā – Ģirts Vilks Dailes teātra izrādē «Lai top» izmantoja šādu skatuves noformējuma formu. Atzīmējamas arī 1974. gadā veiktās M.Māterlinka lugas «Zilais putns» dekorācijas, kurās realitāte apvienota ar teiksmainību, uzburot krāšņu pasaku. Arī šodien visai spiedīgajos apstākļos E.Kalnenieks cenšas ar minimāliem līdzekļiem iegūt maksimālu iespaidu. Arī Uldis Roga un Silvija Meškone izmēģināja savus spēkus teātra dekorāciju veidošanā.Krietni vien vēlāk, kad nodibinājās Jelgavas Jaunais teātris, tajā savas scenogrāfa gaitas sāka šodien viens no populārākajiem māksliniekiem teātra mākslā Mārtiņš Vilkārsis.Bieži mākslinieka veikumu tie, kurus šad tad saucam vai kuri sevi sauc par vienkāršiem skatītājiem, nepamana, ka kāda veikala vai kafejnīcas noformējumā, ja nav kādu īpašu dekoru vai sienas gleznojumu, bijusi klāt profesionāla acs. Tas lielā mērā nosaka pilsētas vizuālo seju. Līdz ar Gunta Strupuļa atnākšanu Jelgavā parādījās izteiksmīgi, asprātīgi plakāti. Tajā izmēģināja roku arī Lolita Zikmane un citi. Tomēr iespaidīgākais un acīmredzamais parādījās grupas kopizstādēs. Tās 70. un arī 80. gados notika divas reizes gadā – pavasarī Mākslas dienu laikā un rudenī. Pavasara izstādēs jelgavnieki bieži uzaicināja kolēģus no Rīgas. Jau 1970. gadā līdz ar mājiniekiem pilsētā savus darbus rādīja Ralfs Jansons un Lija un Arvīds Būmaņi, nākamajā gadā – Maija Tabaka, Heinrihs Vorkals un Larisa Brauna, vēl pēc gada – Indulis Zariņš un Rita Valnere, bet 1974. gadā – grafiķe Māra Rikmane. Tika uzaicināti arī novadnieki – grafiķi Arturs Apinis un Zelma Tālberga, akvarelists Eduards Jurķelis un gleznotāji Valdis Kalnroze un Biruta Baumane.Jelgavnieku izstādes kļuva ar katru gadu pievilcīgākas, tās apmeklēja pat skatītāji no Rīgas, par tām rakstīja centrālajos Latvijas laikrakstos. Pēc kādas izstādes arhitekts un tekstilmākslinieks Georgs Barkāns izteicās: «Strupulī jūt labu režisoru, kas organizē ne vien savu, bet visas kopas paleti un tēmu loku.»Tāds nu viņš bija – visur viņam vajadzēja būt klāt, visur piepalīdzēja ar padomu. G.Strupulis gāja palīgā arī muzeja darbā, iesakot interesantas izstādes. Līdz ar akadēmiski izglītoto mākslinieku apmešanos pilsētā Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja gleznu, grafikas un tēlniecības kolekcija ieguva jaunus vaibstus, profesionāli augstvērtīgāku līmeni. Turpmāk vēl.
