Pārskatot savu arhīvu, atradu vairākas fotokartītes. Lūkojoties tajās, atcerējos, ka 1990. gada 12. maijā bija skaista diena, spīdēja saulīte. Pie Sv.Annas baznīcas pulcējās jelgavnieki ar ziediem. Dievnams bija pilns ļaužu. Dievkalpojumu vadīja dekāns Alfons Vecmanis, mācītāji Ivars Muravskis un Imants Lūcis. Cilvēki bija atnākuši pavadīt pēdējā ceļā dekānu Jāni Reinhardu un farmaceitu Pēteri Dučkenu. 46 gadus viņi bija gulējuši aprakti farmaceita mājas pagalmā un pēc tik ilga laika beidzot ar godu tika atdoti dzimtajai zemei. Šogad aprit 66 gadi, kopš 1944. gada augustā diviem jelgavniekiem tika zvēriski atņemta dzīvība, un 20 gadu, kopš viņi pārapbedīti. 1944. gada sākumā, kad Jelgava bija sagrauta, kādam krievu armijas oficierim pacēlās roka nošaut 84 un 79 gadus vecos vīrus. Vandalis dekānam bija ieraudzījis zelta krustu un provizoram zelta rokas pulksteni. Nogalinātie dažas dienas gulēja pagalmā, jo ļaudis baidījās viņus apglabāt.Pagāja daudzi gadi, līdz tika nolemts abas Jelgavas goda personas pārapbedīt un pie Sv.Annas baznīcas, kur mācītājs kalpojis, piestiprināt plāksni. Padomju vara, izrādās, baidījās arī no mirušajiem, un šie cilvēki tik ilgus gadus pienācīgi netika atdoti zemei. Pārapbedīšanā 1990. gada 12. maijā piedalījās Brāļu kapu komitejas priekšsēdis Aldis Hartmanis, toreizējais pilsētas izpildkomitejas priekšsēdētājs Jānis Bunkšs, deputāts Andris Tomašūns, daudzi jo daudzi jelgavnieki un arī Jelgavas lietuvieši. Fēlikss Mažeikis, Rokiškis, Lietuva
