Sasodītā teritoriālā reforma – tā droši vien domā daudzi, kas nu vairs nespēj vienlaikus baroties no vairāku pašvaldību silēm. Tāda situācija izveidojusies arī Jelgavas novadā, kur vienā pašvaldībā nu apvienoti 13 pagastu. Iepriekš katrs pats veidoja attiecības ar Temīdu, algojot juristus. Dāsnus gadus līdz reformai piedzīvoja Aldis Jēgeris, kurš viens spēja sniegt juridisko palīdzību uzreiz četriem pagastiem (Vircavas, Sesavas, Glūdas, Jaunsvirlaukas) un toreizējai Jelgavas rajona Padomei. Kā redzams šā kunga amatpersonas deklarācijā, 2008. gadā viņš no šīm pašvaldībām saņēmis teju 26 tūkstošus latu jeb 2165 latus mēnesī. Treknība turpinājās un auga (!) līdz pat pagājušā gada vidum, kad viņa ienākumi no pašvaldībām veidoja vairāk nekā 3000 latu mēnesī. Līdz ar Jelgavas novada izveidi dāsnumam tika pielikts punkts. Nu A.Jēgeris ir vienkāršs nodaļas vadītājs novada pašvaldībā, kas mēnesī viņam maksā vien nepilnus 800 latus. Pret iepriekš pelnīto sanāk diezgan pieticīgi. Bet kas radis pie daudz, tam nepietiek ar maz – cerēdams to paveikt slīpēti, novads tomēr diezgan prasti atradis veidu, kā juristam nodrošināt agrākos ieņēmumus. Tas nolēmis juristu palīdzību pirkt kā ārpakalpojumus no privātā sektora. Un, ak, kāds brīnums – pusslepus rīkotajā konkursā vienīgais pretendents un uzvarētājs ir tieši A.Jēgeris! Turpmāk viņa firma no novada dabūs 4600 latu mēnesī. Kamēr citi pašvaldības darbinieki strādā par dažiem simtiem un taupīts tiek uz katru štruntu, šis gadījums liecina nevis par jostu savilkšanu, bet gan atlaišanu vēl vaļīgāk. Turklāt nekrietnām metodēm un uz nodokļu maksātāju rēķina. Varbūt Caunes kungam jāizlemj, ka arī visas citas novada funkcijas var veikt ārpakalpojumu veidā? Tad pašvaldība varētu algot vien mēru un iepirkumu speciālistu, kas citu pēc cita rīkotu konkursus. Tikai tad rijība un savējo pabalstīšana drīz vien novestu pie bankrota.
