Līdz Otrajam pasaules karam tagadējās Mātera un Sudrabu Edžus ielas stūrī atradās Svētā Nikolaja (vēlāk Vienības) baznīca, bet tolaik tas bija Mātera (vēl agrāk Lējēju) un Dīķa ielas stūris. Kā informē Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja galvenais krājumu glabātājs Andrejs Dābols, Sv.Vienības baznīcai pamatakmens likts 1904. gadā, celt to pabeidza 1907. gadā. Dievnamu nosauca par Nikolaja baznīcu – par godu Krievijas caram. Pēc muzeja datiem, 1935. gadā patriotiski noskaņotais Sv.Nikolaja baznīcas mācītājs O.Krauklis ierosināja mainīt tās nosaukumu. No vairākiem variantiem Kārlis Ulmanis apstiprināja Vienības baznīcas nosaukumu, ko par oficiālu pasludināja 1937. gadā. Dievnams cieta karā 1944. gadā, bet tā drupas nojauca 1954. gadā. Laikā, kad baznīcu uzcēla, tai pretim nebija tagadējā Vaļņu ielas skvēra. Tā vietā atradās veci vienstāva dzīvojamie nami. Cik zināms, tos neizpostīja karš, bet gan nojauca pagājušā gadsimta divdesmitajos gados, un jau ulmaņlaikos baznīcas priekšā bija tagadējais skvēriņš. Tagad vietā, kur bija dievnama ieejas daļa, Mātera ielā 33 atrodas garas piecstāvu dzīvojamās mājas kreisais gals, savukārt perpendikulāri gar Sudrabu Edžus ielu uzceltā tipveida nama tuvējais gals atrodas aptuveni baznīcas altāra joma vietā.
