Laikam ritot, arvien retāk sastopam cilvēkus, kuri atceras Otro pasaules karu, četrdesmito jeb baigo gadu notikumus. Taču Garozā dzīvo kāds ļoti cienījamu gadu pāris – Arnolds un Raisa Freimaņi. Pirms gadiem sešdesmit viņš bija tikko no gūstekņu nometnes atgriezies leģionārs, viņa – no bada pārņemtās pēckara Krievijas iebraukusi meitene, šodien apraksta «Zemgales Ziņas».
«1945.gadā māte mani ar vilcienu atveda uz Latviju, izkāpām Garozas stacijā. Māte dzīvoja gan te, gan Krievijā, bet mani kā audžumeitu pieņēma Skuju ģimene. Arī Latvijā tolaik bija trūkums, tomēr ne bads,» atceras Raja.Arnolds Freimanis 1944.gada Ziemassvētku kaujās pie Lestenes Vanagu mājām krita gūstā. Toreiz izbeigusies munīcija. Pēdējo patronu pietaupīt sev pašam divdesmit divus gadus vecajam jauneklim bija žēl. 1945.gada februārī viņu no gūstekņu nometnes Jelgavā pie Cukurfabrikas stacijas ieslodzīto ešelonā izveda uz Krieviju.1952.gada 16.janvārī Arnolds, būdams jau trīsdesmitgadnieks, atgriezās mājās un, strādājot uz Bauskas – Elejas šaursliežu dzelzceļa, iepazinās ar Raisu, kurai tolaik bija deviņpadsmit.Plašāk lasiet «Zemgales Ziņu» 8.maija numurā.*Drukātas avīzes saturs pieejams arī portālā zz.lv, ko var atrast sadaļā «Avīze» vai spiežot šeit .*Reģistrējoties portālā, tā konta papildināšana iespējama, spiežot šeit .*Tāpat portālā iespējams abonēt avīzi, par ko sīkāka informācija – šeit .
