Miers tiem, kas, kaujās uzvarēti,Lepnās galvas atkal lejup sver!Miers lai tiem, kas tik daudz cerējušiUn kam laime tomēr nepieder. L.BreikšsIr vēls 9. maija vakars, tā klusumu pārrauj artilērijas apšaudei līdzīga dārdoņa. Liekas, tūlīt skanēs mežonīgie bļāvieni: «Urrā, za Staļina, za roģinu! Urrā!» Bet stiklu trīsas logos ir tikai senas atmiņas un māns. Pāri naksnīgajai Jelgavai gaisā uzvijas krāšņu raķešu virknes, un Latvijas Radio informē, ka Uzvaras dienas svinībās Rīgā pie pieczvaigžņu pieminekļa piedalījušies ap 20 000 dalībnieku. Polijas delegācija nolikusi ziedus Polijas tautas traģēdijas vietā Katiņā. Krievijā visās pilsētās un pat sādžās grandiozi atzīmēta vienas no Otrā pasaules kara traģēdijas izraisītājām uzvara.Mums, Latvijas iedzīvotājiem, sava Katiņa ir visa Latvija ar Baigo gadu, Liteni, neskaitāmajiem deportētajiem, nobendētajiem, bēgļu pamestajām mājām, padomju varas iznīcinātajām latviešu leģionāru un vācu karavīru apbedījumu vietām. Iespēju robežās kritušie pārbedīti Otrajā pasaules karā kritušo brāļu kapos. Mums tie ir Lestenē un Rīgas Brāļu kapos. Bet velti gaidīt televīzijā un citos plašsaziņas līdzekļos informāciju par lielo tautas saietu 8. maijā Lestenes brāļu kapos. Tas liecināja, ka nav aizmirsta cīnītāju varonība nežēlīgajās kaujās pret pasaules lielāko ienaidnieku – komunismu. Līdz ar daudzajiem atceres dienas pasākuma dalībniekiem no visiem Latvijas novadiem dievkalpojumā piedalījās arī ievērojams skaits no Jelgavas un Ozolniekiem atbraukušo. Atzinība jāizsaka LLU studentiem, korporācijas «Ventonia» delegācijai, kas godināja Otrajā pasaules karā kritušos biedrus ar savām krāsām un karogu. Latviešu leģions nekaroja par Hitlera murgainajām idejām un varmācību, bet cerot uz valsts neatkarības atgūšanu. Mums par dziļu nožēlu sekoja 50 gadu ilgais padomju okupācijas periods un atkārtotais terors pret Latvijas iedzīvotājiem. Bet Krievija vēl šodien, pēc 65 gadiem, aicina nepārrakstīt un «neviltot» padomju gados rakstīto vēsturi.
