Jelgavas mākslinieku organizācijas 40. jubilejas gadā publicējam mākslas maģistra Jelgavas Mākslinieku biedrības valdes priekšsēdētāja Māra Branča ieskatu atmiņu krājumos
Sākums 22. un 29. aprīļa, 6. maija numurā.Bez laba režisoraBet tad pienāca 1974. gada 15. jūnijs, diena, kad piepeši gāja bojā Jelgavas mākslinieku organizācijas radītājs un dvēsele Guntis Strupulis. Ziņa bija traģiska un neatgriezeniska. Inerces pēc vēl kādu laiku viņa iesāktais darbs turpinājās, tomēr mūsu pilsētas mākslinieku grupa vairs nekad nebija tāda, kāda tā bija līdz liktenīgajai stundai. G.Strupuļa vietā stājās Andrejs Zvejnieks. G.Strupulis prata visus apvienot, saliedēt, bet tagad pamazām radās šaubas par neatkarīgas grupas nepieciešamību tik tuvu galvaspilsētai. Situāciju padarīja dramatiskāku iekšējās nesaskaņas, līdz 1978. gadā par jauno grupas vadītāju izraudzīja Visvaldi Garokalnu.Šīs domstarpības liecināja vēl par kaut ko citu – tās pierādīja, ka Jelgavā dzīvo domājoši mākslinieki, kuriem nav vienalga, kas un kā notiek. Viņi veidojās par spilgtām personībām, kuriem ir ko teikt pasaulei. Grupai pievienojās jauni biedri, kuri tās radošo spektru padarīja jo krāšņāku un daudzveidīgāku, – keramiķi Egons un Brigita Šmēdiņi, Mārīte un Aleksandrs Djačenko, akvarelists Uldis Roga, grafiķe Ritma Zikmane-Lagzdiņa, tekstilmāksliniece Mārīte Leimane. 1972. gadā uz Jelgavu bija pārcēlies Gunārs Ezernieks, vēl pēc sešiem gadiem no Daugavpils – gleznotājs Mārcis Stumbris.Par augsto grupas profesionālo līmeni liecina tas, ka 70. – 80. gados daļa Jelgavas mākslinieku ieguva nozīmīgas prēmijas. Piemēram, Lolita Zikmane 1977. gadā kļuva par IV Tallinas grafikas triennāles laureāti, 1980. gadā saņēma vienu no galvenajām prēmijām toreizējās Vācijas Demokrātiskās Republikas rīkotajā izstādē «Interpressgrafika-80». Arī tēlniece Rasa Kalniņa-Grīnberga, Edvīns Kalnenieks, Indulis Landaus un V.Garokalns izpelnījās godalgas dažādos konkursos un izstādēs.Ap 70. gadu vidu Jelgavas mākslinieku organizācijas aktivitātes ieguva jaunu vērienu. Tolaik bijušajā PSRS tika izvērsta tā saucamā sociālistiskā sacensība, kas bija jāorganizē ne tikai viena uzņēmuma, vienas pilsētas vai republikas robežās, bet katrai pilsētai vajadzēja «sacensties» arī ar citu bijušo padomju republiku pilsētām. Tādējādi Jelgava nodibināja ciešus kontaktus ar Šauļiem Lietuvā un Pērnavu Igaunijā. Bez šaubām, arī māksliniekiem bija jāiesaistās šajā «sacensībā», viņi nedrīkstēja dzīvot nomaļus. Uzspiestā draudzība tika uzņemta visai pavēsi, taču ar laiku tā ieguva citus, bieži no oficiālās pilsētas vadības neatkarīgus vaibstus. Triju Baltijas republiku mākslinieku tuvināšanās deva iespēju satikties ar sava amata brāļiem, rast jaunus impulsus radošajā darbā.Līdz ar valstiskās neatkarības atgūšanu draudzība starp šīm pilsētām turpinās, bet tagad tai ir cits saturs. Māksliniekiem tā ir domu apmaiņa, iespēja pastrādāt kopā, rīkot izstādes, simpozijus un tamlīdzīgi. Katru gadu pēc kārtas kolēģus uzņem viena no pilsētām. Turpmāk vēl.
