Džareds Grellets, jaunzēlandietis Jelgavā ([email protected])Pirms dažām nedēļām rakstīju par lietām, kas Latvijas nepazinējiem vismaz sākumā varētu šķist savdabīgas. Raksts parādījās arī citā interneta lapā, un šeit dzīvojošie ārzemnieki minēja vēl dažas īpatnības, kuras, Latvijā ierodoties, viņus pārsteidza.Jaunzēlandiešiem nepiemīt elegance un grācija, kuru dēļ viņi varētu kļūt pazīstami pasaulē. Visi, kas redzējuši jaunzēlandieti dejojam vai dziedam, vai pat vienlaikus darām abus darbus, sapratīs, kāpēc esam slavenāki ar saviem regbija spēlētājiem, nevis, piemēram, baletdejotājiem. Latvieši nenoliedzami ir ļoti talantīgi dejotāji ar lielisku ritma izjūtu. Tā izpaužas pat viņu īpašajos aplausos. Reiz mēģināju latviešu publikai izpildīt jaunzēlandiešu tautas deju, kurā attēlota kaujinieku iešana uzbrukumā. Biju ne vien stipri pārsteigts, bet arī apmulsis, kad pūlis sāka aplaudēt. Vai mūzikas festivālā, vai sporta sacensībās – kad latvieši aplaudē, viņi to dara ar izteiktu ritma izjūtu, ko nekad iepriekš neesmu dzirdējis un kam paši latvieši, visticamāk, nepievērš uzmanību. Esmu pārliecināts, ka tik ikdienišķai lietai kā aplaudēšana ir saistība ar māku lieliski dejot.No septiņpadsmit Latvijas izcīnītajām vasaras olimpisko spēļu medaļām teju lielākie panākumi bijuši soļošanā. 50 kilometru distancē nopelnītas trīs medaļas. Latvieši iet ātri, patiešām ātri. Saprotu, ka ziemā tā ir nepieciešamība, lai, piemēram, atpakaļceļā no lielveikala «Maxima» izvairītos no vispārējas ķermeņa atdzišanas. Taču biju domājis, ka ļaudis sāks pastaigāties lēnāk, izbaudot jauko laiku. Uzskatu sevi par diezgan veiklu, un galu galā iešana nav nekāda raķešu zinātne, vismaz tā man šķita, pirms biju ieradies Latvijā. Ikdienā eju, cik vien ātri spēju, taču mani vienalga apsteidz gan trīs reizes par mani gados vecāki cilvēki, gan sievietes uz neiedomājami augstiem papēžiem. Acīmredzot ir vajadzīga īpaša māka, lai turētu līdzi latviešiem. Visbeidzot – par kaķiem. Nesen autobusu pieturā redzēju kaķu barības reklāmu. Mana pirmā doma bija, ka pieļauta būtiska drukas kļūda, jo runcis reklāmā teica «murrrrrr…». Taču izrādījās, ka Latvijā ne tikai cilvēki runā citādi. Visi kaķi, kurus esmu saticis Jaunzēlandē, vienmēr teikuši «purrr…», nevis «murrr…». Latvieši, kuriem esmu to stāstījis, mani gan centušies pārliecināt, ka ar Jaunzēlandes kaķiem kaut kas nav kārtībā.
