Nāk rudentiņ(i)s, 10. Saeimas vēlēšanas – to pilsētā varēja sajust piektdien, kad pa ielām autopiekabē tika vizināts plakāts «(AŠ)²», aicinot uz Jelgavas pili, kur ar vēlētājiem tikās šīs politiskās apvienības priekšstāvji – Tautas partijas priekšsēdētājs Andris Šķēle un Latvijas Pirmās partijas/«Latvijas ceļa» līderis Ainārs Šlesers. Lai arī reklāmas, šķiet, bija pietiekami, tomēr pils aulu lielā mērā piepildīja nevis interesenti no politiskās neskaidrībās grimstošās («nezinu, par ko rudenī balsot») tautas, bet gan partijas biedri, tostarp eksministri Edgars Zalāns, Atis Slakteris. Arī ikdienā pretējās pusēs strādājošie politiķi Dainis Liepiņš un Irēna Škutāne, kurus apvienojis «(AŠ)²» simbols.«Tev piedots tiks, ja nevarēji, bet nepiedos, ja negribēji,» patētiski teica A.Šķēle, atzīstot, ka katram Latvijas vīrietim vajadzētu uzņemties atbildību par trim bērniem. Un vai viņam kā trīs bērnu tēvam kāds var piesieties? Aplausi zālē liecināja, ka, protams, ne. Tas, ka agrāk Tautas partija cildināja abu vecāku ģimeni (nevis tikai gādīgo vīrieti), nebija piebildes vērts. Atzīstot neizdarīgu varas vīru rausību savā kabatā, A.Šlesers atgādināja, ka savulaik, būdams ministrs, atteicies no algas. Arī personība – ne tāds kā visi citi. Ar tēvišķīgu gādību abi līderi runāja par grūtdieņiem, par izglītību, par izmaiņām nodokļos, kas varētu piesaistīt resursus mazpilsētām un laukiem, par dārgi izmaksājošo minstināšanos «Parex» bankas pārdošanā. Pavairāk kritikas tika pie varas esošajiem «Vienotības» politiķiem, kas premjeru Godmani esot piespieduši iztērēt Kalvīša valdības iekrāto nebaltām dienām. Interesanti, ka nedzirdēja neviena slikta vārda par «Saskaņas centru», ar kuru vienojoties Šķēle un Šlesers varbūt tiešām varētu atkal nākt pie varas. Ja vēl pieslietos svārstīgie zaļzemnieki? Balsojot būs ļoti jāpiedomā, kas ar ko pēc vēlēšanām varētu saiet kopā.
