Vairāk nekā divsimt bērnu un jauniešu vecumā no trīs līdz 19 gadiem svētdien dejoja uz Jelgavas kultūras nama lielās skatuves.
Brīvu ieejas biļeti pirms koncerta nopirkt bija problemātiski, jo kultūras nama lielo zāli līdz pēdējai vietiņai piepildīja dejotāju vecāki un vecvecāki, arī agrāko gadu dejotāji. Ne viens vien mazāks skatītājs sēdēja vecākiem klēpī. «Jundas» deju skolotājas Madlēnas Bratkus, skolotājas Gunas Vanagas, mūzikas autores Ingūnas Cines un režisores Elīnas Apsītes iestudētais uzvedums «Jelgavai azotē» sākās ar burvīgi izgaismotiem Lielupes viļņiem, kas, veidoti no agroplēves, izcēlās partera pēdējā rindā un, lielo dejotāju rokās nesti, aizgāja līdz makšķernieku atveidotājiem skatuves dibenplānā. Uzvedumā tika izspēlētas dažādu gadu Jelgavas ainas – tirgus laukums pie Sv.Trīsvienības baznīcas, menuets hercoga pils galmā, teātra tēva Ādolfa Alunāna uznāciens, Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijas dibināšana, Otrais pasaules karš, kā arī dzīves mirklis, iespējams, kādā no bērnu rotaļu laukumiem šodienas Jelgavā. Koncerta otrā daļā tika izdejotas mīļās tautas dejas, ar kurām ansamblis piedalījies četros dziesmu un deju svētkos, viesojies Ķīnā, Lietuvā, Sardīnijā un Horvātijā. «Esmu priecīga, ka Jelgavā mums ir iespēja par nelielu samaksu, salīdzinot ar Rīgu, laist bērnus augsta līmeņa tautas deju kolektīvā,» teic Daina Rinkule, Rinalda māte, kuras dēls jau piecus gadus dejo «Jundā». Dejotāja Kristapa mamma Dace Daukšte, piebilst, ka bērni raujas pie «Jundas» skolotājām Madlēnas un Gunas, kas viņus piesaista ar mīļu, saprotošu attieksmi.
