Ap 20 līdz 30 vīru no maksātnespējīgās Lauksaimniecības mašīnu rūpnīcas pieņemti darbā Mašīnbūves rūpnīcā.
Ap 20 līdz 30 vīru no maksātnespējīgās Lauksaimniecības mašīnu rūpnīcas pieņemti darbā Mašīnbūves rūpnīcā.
Jelgavas Dome un tās priekšsēdētāja vietnieks Raitis Vītoliņš, kas ilgus gadus bijis Lauksaimniecības mašīnu rūpnīcas (LMR) direktors, iesaistījies nu jau par maksātnespējīgu atzītās rūpnīcas darbinieku likteņa risinājuma meklējumos.
Dome ar LMR administratoru un vienlaikus Jelgavas Mašīnbūves rūpnīcas valdes priekšsēdētāju Pēteri Bilu tikusies divas reizes, lai lemtu par darbinieku turpmāko likteni. P.Bila atzīst, ka LMR algas nav saņemtas jau deviņus mēnešus, turklāt pirms tam tās maksātas neregulāri. Līdz ar to rūpnīcas cilvēki darbus iemācījušies apvienot, ar lielāku vai mazāku slodzi strādājot citās vietās. Ap 20 līdz 30 vīru no maksātnespējīgās Lauksaimniecības mašīnu rūpnīcas darbinieka statusu apvienojuši ar darbu Mašīnbūves rūpnīcā, kur jau ir pieņemti pamatdarbā.
P.Bila strādnieku kopāsanākšanas reizē arī pārējiem lauksaimniecības mašīnu ražotājiem piedāvājis darbu Mašīnbūves rūpnīcā. Šīs nedēļas sākumā tur jau strādājuši vismaz 30 kādreizējie LMR strādnieki. Tuvākajās nedēļās viņu rindas papildināšot vēl vismaz desmit divdesmit cilvēku. Tiesa, atsevišķus atnācējus, piemēram, krāsotājus, jaunais darba ritms īsti neapmierinot, jo darbs organizēts trīs maiņās.
Pēc P.Bila domām, pussimts cilvēku, kas sākuši vai sāks strādāt Mašīnbūves rūpnīcā, ir optimāls skaitlis, jo daļa piestrādājot arī citos uzņēmumos.
Grūtības ar darba atrašanu varētu rasties Lauksaimniecības mašīnu rūpnīcas materiāli atbildīgajām personām, jo sevišķi noliktavas pārzinēm, kuru amats nav pieprasīts. Tādējādi Nodarbinātības dienesta uzskaitē darba meklētāju rindas varētu papildināt ap 20 – 30 cilvēki.
P.Bila domā Mašīnbūves rūpnīcā izveidot atsevišķu cehu, kas atgādinātu par Lauksaimniecības mašīnu rūpnīcas kādreizējo labo reputāciju un turpinātu tās tradīcijas, apkalpojot klientus, kuru uzticību rūpnīca saglabājusi.
