Koris «Sidrabe», Jelgavas vokālais kvartets un domubiedri aicina uz Pilsētas svētkiem veltītu garīgās mūzikas koncertu «Lai tāpēc šodien torņi skan!»
Programmu, kurā skanēs gan klasiskās mūzikas hita – Antonio Vivaldi «Gadalaiku» – pārlikums ērģelēm, gan Mocarts un vēl senāka mūzika, gan pagājušā gadsimta un mūsdienu latviešu komponistu garīga rakstura skaņdarbi, 30. maijā pulksten 17 varēs baudīt Jelgavas Sv.Annas katedrālē. Nepacietīgākajiem iespēja vienā koncertā dzirdēt korus «Sidrabe» un «Aura», Jelgavas vokālo kvartetu, ērģelnieku Aigaru Reini, vijolnieci Aelitu Dumpi un soprānu Ievu Ezerieti ir jau šosvētdien, 23. maijā, pulksten 17 Sv.Jāņa baznīcā Rīgā. Koncertu priekšvakarā «Ziņas» sarunājās ar vienu no galvenajiem koncerta idejas autoriem kora «Sidrabe» diriģentu un Jelgavas vokālā kvarteta tenoru Gunti Pavilonu.– Nav pirmā reize, kad «Sidrabe» vienojas kopīgā programmā tieši ar šiem kolektīviem un ērģelnieku Aigaru Reini.«Sidrabe», «Aura», Jelgavas vokālais kvartets, «Unda» (Ilvas Krauzes vadītais Rīgas Imantas ģimnāzijas koris šajā koncertā nepiedalīsies) – visi saistīti arī personāliju ziņā. Tas ir ļoti reti, kad viens mākslinieks pārkāpj pāri savam ego un aicina citu diriģentu strādāt ar savu kori. Mēs to darām diezgan regulāri. Tā draudzējamies jau kādus četrus gadus – gan kolektīvi, gan to vadītāji. Mūsu draugu pulkā ir Aigars Reinis, viņš varbūt nav katrā koncertā, tomēr bez viņa šie kopīgie pasākumi nav iedomājami. Gluži precīzi nebūtu Aigaru saukt par iniciatoru, bet katrā ziņā esam no viņa ļoti ietekmējušies. Kad Aigars pārgāja uz Rīgu, radās tāds kā tukšums, kuru gribējām aizpildīt. Tāpēc radās Jelgavas vokālais kvartets, jo līdz tam tā dalībnieki kopā muzicēja Sv.Annas baznīcas korī.Visi kolektīvi, ar kuriem strādājam, ir tā saucamā tautas māksla. Piemēram, «Sidrabe» – izteikts lauku koris labākajā šā vārda nozīmē. Nav dziedātāju no malas – visi ir Jelgavas novada četru pagastu iedzīvotāji (Lielplatones, Platones, Elejas un Sesavas). Arī «fizmatu» korī (Edgara Vītola vadītais LU Fizikas un matemātikas fakultātes koris «Aura» – red.) vairākumā dzied no laukiem atbraukušie studenti, nevis rīdzinieki.– Nu tad būtu palīdzējuši cits citam gatavoties dziesmu svētkiem, un miers. Šāds koncerts kā Sv.Annas baznīcā gaidāmais – tas taču ir milzīgs papildu darbs.Tur jau tā lieta, ka daudzi šāda līmeņa kori visu dzīvi pakārtojuši vienam mērķim – dziesmu svētkiem. Šādos gadījumos diriģents kļūst par treneri – strādā vien ar konkrētu repertuāru. «Trenējot» tikai to, var labi sagatavot korus svētkiem, bet paši diriģenti neizjūt beigu gandarījumu – mēs savu kolektīvu sagatavojam un noliekam Lielajā estrādē pie daudziem citiem, bet aplausus un laurus plūc virsdiriģents. Bet gribas arī pašam izdzīvot sajūtu, ko patētiski var saukt par diriģenta sūtības piepildījumu, – radīt ko savu no sākuma līdz beigām.– Tas būtu par diriģentiem, bet kā paši koristi pacieš šādu papildu slodzi?Pakļaujot savu darbību vienīgi svētku ciklam, mēdz notikt tā, ka korī ar 70 dziedātājiem pēc dziesmu svētkiem paliek tikai 30. «Sidrabē» šādu svārstību praktiski nav. 45 cilvēki turpina dziedāt neatkarīgi no tā, vai tas ir dziesmu svētku gads vai ne. Domāju, tas ir tāpēc, ka ne tikai gatavojamies svētkiem, bet nemitīgi strādājam arī pie kā cita. Cenšamies papildināt savu stila izpratni mūzikā, dziedāt arī to, kas nav dziesmu svētku grāmatiņās. Šajā gadījumā – garīgo mūziku. Programma apzināti veidota ar domu, ka muzicēsim katedrālē, līdz ar to konkrētajam koncertam piemeklēts repertuārs.– Atskaņošana Jelgavā būs Pilsētas svētku laikā.Koncerts tapis pēc pašu ierosmes, neviena iestāde nav mums to pasūtījusi, nav nekādas jubilejas. Mums tā būs svētdiena sezonas noslēgumā, un gatavoties šādam koncertam, izvēlēties repertuāru un apzināt māksliniekus, ar ko kopā muzicēt, esam sākuši jau pērnajā rudenī. «Lai tāpēc šodien torņi skan!» nevarēja izskanēt agrāk, piemēram, martā vai aprīlī, jo bijām ļoti noslogoti ar piedalīšanos skatēs un citos pasākumos. Bet tā drīzāk ir sakritība, nenoliedzu, ļoti veiksmīga sakritība.– Uz afišām varam lasīt – garīgās mūzikas koncerts. Kā tas atbilst saulainam pavasara plaukumam?Kaut arī garīgās mūzikas koncerts, jāuzsver, ka neko gaudenu un drūmu nedzirdēsiet. Tā būs pavasara mūzika, turklāt ļoti vitāla, vairākums skaņdarbu (šķiet, pat visi) mažora skaņkārtā. Ja kāds ieradīsies pēc naktsmaiņas, Aigars Reinis ar Šarla Marī Vidora Tokātu noteikti pamodinās. Tiesa, viedoklis, ka koncerts baznīcā vienmēr ir kas drūms un garlaicīgs, parasti izplatīts starp tiem, kuri šādus pasākumus nekad nav apmeklējuši. Nevaru apsolīt, ka būs jautri, bet vitāli un dzīvi apliecinoši gan.
– Kulminācija būs Jāņa Lūsēna Diatoniskā kantāte?Patiesībā ar to arī viss sākās. Vispirms radās iecere par centrālo skaņdarbu, tad programma apauga ar visu pārējo. Līdz tam nemaz šādu Lūsēna kantāti nezināju. Kā man, gatavojot šo programmu, pastāstīja pats autors, tas bijis Radio kora pasūtījums. Kā izrādījās, kaut ko no šīs kantātes esam dzirdējuši visi, kaut vai Lūgšanu ar Leonīda Breikša vārdiem «Uzliec savas vieglās rokas». Jānis Lūsēns ir īpašs komponists, kaut vai tajā nozīmē, ka viņš pats sevi nosaucis par «staigājošu latviešu dzejas antoloģiju». Es tam pilnībā varu piekrist, palūkojiet, cik precīzi viņa melodija sasniedz vārdu. Gadījuma dzejai viņš mūziku neraksta.
