Pavasarī aktivizējas ērces un blusas, ar kurām saimniekiem jācīnās, lai pasargātu savu mīluli un arī sevi
Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Veterinārās klīnikas veterinārārste Olga Ponomarjova atgādina, ka labāk laikus pasargāt dzīvnieku no ārējiem parazītiem (ektoparazīti), nekā vēlāk ārstēt. LLU veterinārajā klīnikā pēdējā laikā nopietna dzīvnieku problēma ir ne tikai piesūkušās ērces, bet arī blusas. Šie parazīti uzturas dzīvnieku apmatojumā vai uz ādas virsmas un tur mielojas ar asinīm, limfu un augšējo ādas slāni. Tie bojā dzīvnieka ādu un apmatojumu, kā arī izraisa niezi, un mīlulis kļūst nemierīgs.Ērce dzīvniekam pēc pieķeršanās pie spalvām lēnām pārrāpo uz grūtāk aizsniedzamām vietām, kur plānāka āda un vieglāk ievadīt snuķi. Sākumā kukainis izdala sekrētu, kura sastāvā ir arī vielas pret asins sarecēšanu, un pēc tam sūc asinis. Vietā, kurā ērce piesūkusies, rodas tūska, nieze un parādās sāpju reakcija – dzīvnieks pakļauts alerģijas stāvoklim. Pēc nedēļas, kad ērce ir pietiekami sūkusi dzīvnieka asinis, tā atkrīt un sāk dēt olas. Tāpēc nepareizs ir priekšstats, ka paēdusī ērce ir nekaitīga – pēc «pusdienām» tā gatavo jaunus pēcnācējus uzbrukumam, kura upuris var būt arī dzīvnieka saimnieks. Veterinārārste atgādina, ka pļavas ērces suņiem pārnēsā parazitāras slimības, piemēram, babeziozi, kuras iedarbībā sabrūk dzīvnieka sarkanie asins ķermenīši. Slimības pazīmes ir drudzis, nespēks, bāla gļotāda, sekla, ātra elpošana un tumši brūns urīns. Nozīmīga suņu infekcija, kuru pārnēsā ērces, ir arī erlihioze. Slimības pazīmes atkarīgas no tās gaitas, raksturīgākās – drudzis, letarģija, klibums un nekoordinētas kustības. Saimnieks var palīdzēt savam mīlulim atbrīvoties no vēl nepiesūkušās ērces, ikreiz pēc pastaigas izķemmējot tā kažoku ar pirkstiem vai speciālo ķemmi. Ja ērce jau piesūkusies, uzmanīgi izdarot apļveida kustību, tā jāizvelk no suņa vai kaķa ādas (svarīgi izņemt veselu) ar speciālu pinceti, ko var iegādāties veterinārajās aptiekās. Saimniekam jāseko dzīvnieka pašsajūtai. Ja parādās kāda iepriekšminēto slimību pazīme, nekavējoties jāmeklē veterinārārsta palīdzība!Blusas savukārt ir ilgdzīvotāji asinssūcēji, kuriem raksturīga sezonalitāte. To kodieni izraisa alerģiskas reakcijas. Kaitīgās ietekmes raksturs un apmēri atkarīgi no tā, cik dzīvnieks ir alerģisks pret blusu kodienu. Tās ir izplatītāko lenteņu pārnēsātājas, parazitē arī uz cilvēkiem. Veterinārārste norāda, ka cīņa ar blusām būs rezultatīva, ja galveno uzmanību pievērsīs to iznīcināšanai vidē. Blusu apkarošana sastāv no trīs savstarpēji saistītām daļām: dzīvnieku apstrāde ar insekticīdiem, dzīvokļa apstrāde, lai apturētu blusu vairošanās, un dzīvnieka guļvietas apstrāde.
