Iztaujāts par Cenu puses zemniekiem, pagasta lauksaimnieku konsultants Visvaldis Fārenhorsts ik reizi min dārzeņaudzēšanu kā galveno nozari un pirmajā sešniekā nosauc arī «Mežrenceļu» saimnieka Rolanda Žideļa vārdu.
Iztaujāts par Cenu puses zemniekiem, pagasta lauksaimnieku konsultants Visvaldis Fārenhorsts ik reizi min dārzeņaudzēšanu kā galveno nozari un pirmajā sešniekā nosauc arī «Mežrenceļu» saimnieka Rolanda Žideļa vārdu. Tāpēc daudzināto dārzeņaudzētāju ražas laikā apciemoja arī «Zemgales Ziņas».
Rolands Židelis savu saimniecību sācis veidot astoņdesmito gadu nogalē un pieskaitāms vēl tā dēvētajiem Breša zemniekiem. Nu jau vairākus gadus galvenā saimniecības kultūra ir burkāni, kas sākotnēji audzēti pushektāra, tad hektāra platībā un pēc tam laika gaitā pa hektāram vien klāt nākuši, līdz sasnieguši 17 hektāru apjomu. Kā pats saimnieks smej, šīs kultūras audzēšanu iepazinis kopš bērna kājas. Kā jau vīriešu dzimtes pārstāvis, burkāns esot slinks, tāpēc ļauties iztapt tā kaprīzēm nevarot. Drīzāk šis pats jāpiespiežot uz augšanu. Bet īpaši daudz par šodienas dzīves diktētajiem saimniekošanas knifiem R. Židelis runā nelabprāt. Un tas arī saprotams – paša iemītu taciņu neklājas atvēlēt citam. Kaut arī platību un ražības dēļ viņa saimniecību burkānu ziņā var uzskatīt par ārpus konkurences esošu, tomēr maize, kā zināms, nekur nav bez garozas.
Saimniecībā, kur dārzeņu kultūrām šogad bija atvēlēti 30 hektāru, daudz ir roku darba. Tāpēc par patiesu ieguvumu uzskatāma no Anglijas nākusī kombinētā sējmašīna, kam sēšana un sēklu apbēršana apvienota arī ar minerālmēslu padevi un augsnes uzirdināšanu attiecīgā dziļumā. Tiesa, tā kombinēta ar agregātu, kas ir paša saimnieka smadzeņu darbs. Kaut kas līdzīgs bijis pieejams arī Bulduru dārzkopjiem, taču izpalikusi precīza izsējas norma, lai zemē iegultos tikai viena un ne vairāk sēklu. Šinī sakarā R. Židelis uzsver, ka neesam pieraduši pie drošām sēklām, kas simtprocentīgi sadīgst. Taču tā esot realitāte. Viņam agrie kāposti šogad sadīguši 102 procentu apjomā. (Tas tāpēc, ka firma uz desmit tūkstošiem sēklu 250 piešķir papildus.) Burkāniem sēšana īpaši svarīga arī tāpēc, lai pēc tam tos nenāktos retināt, jo šo procesu burkāniem nevar salīdzināt ar bietēm. Kā saka pats saimnieks – bez burkānu retinātāja jāalgo vēl tā uzraugs. Tā kā šis jautājums ar sējmašīnas palīdzību atrisināts, platības līdz ražas novākšanai vienu reizi tiek miglotas un divreiz tās pārstaigā ravētāji. Spēcināšanai «Mežrenceļu» laukos izmanto tikai firmas «Kemira» produkciju, kas ir gana dārga, taču vienlaikus arī laba. Ar ķīmiju saimnieks īpaši nav radis aizrauties. Ar mēslojuma palīdzību oranžos nerātņus varētu izaudzēt krietni lielākus, taču milzeņi uzglabāšanas ziņā ir stipri vārīgāki. Turklāt, tā kā produkcija tiek piegādāta slimnīcām un bērnudārziem, ķīmijas pārdozēšanas dēļ varētu ciest ne vien saimniecības gods, bet arī «kabata». Ne tik sen televīzijā raidīto sižetu par Bulduru dārzeņaudzētāju problēmām R. Židelis komentē īsi – viņa saimniecība iztiekot bez plašā izrīkotāju kantora. Paša «brigadieru» un «uzskaitvežu» ieinteresētībai, ar to domājot abus bērnus un pārējos ģimenes locekļus, saimniekam esot savi knifi, lai pārlieku nesakāptu produkcijas pašizmaksa. Visgrūtāk klājoties ar cilvēku prātu «programmēšanu» – visi strādājošie gribot arī labi daudz pelnīt, tikai par akurātumu gan neesot raduši domāt. Bet tam šajos laikos vērtība augot. Saimniekam darba meklētāju jomā ir sava filozofija un slēdzieni, kā arī pieeja, saskaņu ar saviem strādniekiem rodot. Tik vienkārši neejot, bet laika gaitā laiskie un kūtrie atsijājušies. Savukārt produkcijas noiets uz paša un ģimenes apsviedību vien vairāk balstīts, aptverot tirgu, dažādas ēdināšanas iestādes un veikalus. Par pārstrādātājiem Valgundē un Bauskas rajona Šķibē R. Židelis nesūdzas, kaut gan viss līgumā paredzētais apjoms nav pieņemts. Izbeigusies stikla tara. Toties šogad gurķi nodoti par ražas apjomam ideālu cenu – 10 līdz 15 santīmiem par standartam atbilstošu kilogramu. Bet nopietnāka attieksme pret dārzeņu piegādātāju un saražotā noietu nenāktu par sliktu. «Saprotu, mūsu apstākļos trīslitru gurķu burku neviens nepirks, izēdīs puslitra burciņu. Bet vajag skatīties uz to pusi pāri purviem. Tur, nevis pāri jūrai, mūsu produkcijai ir īstais noiets,» saka saimnieks.
Šogad sausuma dēļ iekavējusies agro burkānu novākšana un līdz ar to arī viss pārējais. Pēc saimnieka aplēsēm, lai ar mierīgu sirdi sagaidītu ziemošanas sezonu, vajadzētu pasteigties ar pāris hektāru novākšanu un realizāciju. Citādi ar ražu saimnieks var justies apmierināts. Ja par pavāju burkānu ražu pieņemts uzskatīt vākumu, mazāku par 40 tonnām no hektāra, bet par ļoti labu – 60 un vairāk tonnu, tad «Mežrenceļu» saimniecībā izaugušās tonnas uzskatāmas par normālu rādītāju. To, kā arī īsti rietumniecisko R. Žideļa apsaimniekoto platību izskatu novērtējis arī Holandes sēklaudzētājfirmas «Bejo» pārstāvis. Iespējams, jau nākamvasar tiks uzsākts kāds savstarpējās sadarbības projekts.
