Divreiz mača pamatlaikā un vienreiz pēcspēles «pendeļu» sērijā nonākot zaudētāju lomā, FK «Jelgava» tomēr izcīna Latvijas futbola prestižo trofeju un tiesības spēlēt UEFA Eiropas līgas kvalifikācijā.
Likumsakarīgā sensācija – tā īsumā var raksturot FK «Jelgava» panākumu Latvijas kausa izcīņā. Kaut turnīra formula nešķiro komandas pēc piederības kādai no Latvijas čempionāta līgām, virslīgas debitantiem kļūt par kausa īpašniekiem līdz šim nebija izdevies. Vismaz «pārskatāmā» pagātnē ne (jaunveidojums FK «Rīga» 1999. gadā iesācēju rindā īsti neiederas). Jelgavnieku šāgada ceļu uz trofeju grezno izrēķināšanās ar «Liepājas metalurgu» un «Skonto», tāpēc uzvaru finālmačā pār FK «Jūrmala VV» nosaukt par nejaušību vairs nebūtu loģiski. Savukārt mērķtiecība un pakāpenība, ar kādu gadu no gada uzlabojusies ne tikai galvenās komandas spēle un sportiskie rezultāti, bet attīstīta visa pilsētas futbola sistēma, ļauj cerēt, ka izcīnītā balva nebūs pēdējais Jelgavas futbolistu sasniegums.Kaut, sākot jauno virslīgas sezonu, bez pienācējiem no citām Latvijas un vēl tālākām malām (Nataniels Veiss) Jelgavas klubs neiztika, finālmača izšķirīgajos brīžos «pirmo vijoli» nospēlēja Jelgavas futbola audzēkņi. «Ziņu» lasītājiem, kuri varēja izmantot iespēju spēles gaitu vērot klātienē vai pie TV ekrāna, atgādināsim tikai pašus spilgtākos momentus.«Jelgavas» futbolisti zaudētāju lomā nonāca jau 14. minūtē, kad Dmitrijs Paplavskis jūrmalniekus vadībā izvirzīja pirmo reizi. Pēc pārtraukuma, kurā FK «Jelgava» trenerim Dainim Kazakevičam nācies «dažiem futbolistiem atgādināt, ka kausa fināls tomēr nav vienkārša ierindas spēle», mūsējie vairs neizskatījās tik bikli vairāk pieredzējušo jūrmalnieku priekšā. Rezultātu 55. minūtē izlīdzināja Igors Lapkovskis, kurš FK «Jelgava» spēlē kopš kluba izveidošanas. Jelgavnieki spēja atgūties arī pēc otro vārtu (Valērijs Čistjakovs 76. minūtē) zaudējuma. Pieredzējušais jūrmalnieku aizsargs Igors Stepanovs FK «Jelgava» uzbrucēju Oļegu Malašenoku 85. minūtē spēja apturēt tikai ar neatļautu paņēmienu. Atbildīgajā brīdī «kāja nenotrīcēja» Valērijam Redjko – 2:2. Tāpat kā pēcspēles sitienos, kur FK «Jelgava» kapteinis V.Redjko riskēja pirmais un atkal bija precīzs. Un nekritizēsim Ēriku Pelci, kurš vēlreiz lika Jelgavas līdzjutējiem nervozēt, bet gavilēsim par pārējiem, kas bija precīzi un, protams, vārtsargu Marku Bogdanovu, kura aukstasinīgi atvairītā jūrmalnieka Gata Kalniņa sistā «pendele» pielika mačam punktu. ViedokļiIgors Lapkovskis, pussargs Pārtraukumā treneris mudināja būt aktīvākiem, un otrajā puslaikā mums izdevās uzspiest savu spēli. Prieks, ka mani gūtie vārti radīja lūzumu, bet, kad situ, par to nedomāju – vienkārši īstajā brīdī biju īstajā vietā. D.Kazakevičs pārtraukumā bija ieteicis lietot nedaudz citu shēmu pēc stūra sitiena. Ne viss gan izdevās, kā iecerēts, tomēr vārtus guvām, un tas ir galvenais. Priecājoties par uzvaru, gribu uzteikt arī fanus, kas kausu pelnījuši ne mazāk.Valērijs Redjko, komandas kapteinis Divreiz nācās stāties uz 11 metru līnijas. Nedrošāk jutos pirmo reizi, vēl spēles laikā. Labi apzinājos, ka tas ir izšķirošais brīdis mačā – ja es kļūdītos, diez vai būtu pagarinājums un pēcspēles sitieni. Otro reizi – pēcspēles sērijā – jau situ drošāk, kaut arī šis brīdis bija ļoti atbildīgs. Tā kā biju pirmais, slikts sākums iespaidotu pārējos. Kā kapteinis varu apgalvot, ka visi cīnījās, cik spēja.
