Vides veselības centra galvenajam ārstam Jurim Volostņikovam savulaik smēķēšana aizsākusies tāpat kā daudziem jauniem cilvēkiem – ar ākstīšanos, dūma pamēģināšanu 17 līdz 18 gadu vecumā.
Vides veselības centra galvenajam ārstam Jurim Volostņikovam savulaik smēķēšana aizsākusies tāpat kā daudziem jauniem cilvēkiem – ar ākstīšanos, dūma pamēģināšanu 17 līdz 18 gadu vecumā. Pastāvīgi smēķēt viņš sācis pēc armijas 23 gadu vecumā. Pašlaik, neņemot vērā divu gadu pārtraukumu, uzkrāts pieklājīgs smēķētāja stāžs – gandrīz trīs gadu desmiti. Tomēr dziļi iekšienē viņa attieksme pret smēķēšanu ir negatīva.
Plaši ir izplatīts viedoklis, ka visa dzīve ir kaitīga. Vai arī jūs domājat līdzīgi un, zinot smēķēšanas ļaunumu, tomēr riskējat?
– Acumirklī uz to nevaru atbildēt. Katrā gadījumā nikotīns ir sava veida narkotika. Tā nav narkomānija tiešā izpratnē, bet cilvēka atkarība no nikotīna.
Smēķēšana ir viens no dažāda veida saslimšanu (kuņģa čūla, sirds un asinsvadu kaites) riska faktoriem. Nikotīns iedarbojas tieši uz tiem asinsvadiem, kas baro sirdi, kā arī kāju ikru asinsvadiem un nerviem, izraisot endarteritu.
Cigaretes dūmos ir dažādas vielas – benzopirēns, tvana gāze un neskaitāmas citas. Papirosi šinī ziņā izrādās veselībai mazāk kaitīgi. Proti, cigaretes galā, kad ievelk dūmu, temperatūra ir ap 800 grādiem, bet papirosa galā – ap 300. Cigarešu izdalītās vielas par kancerogēnām (izraisa ļaundabīgos audzējus un citas saslimšanas) pārvēršas apmēram 600 grādu temperatūrā. Tātad cigaretes ir kaitīgākas. Tiesa, jūtama ir starpība starp tagad ražotajām un pirms desmit gadiem nopērkamajām cigaretēm, tagad tām ir arī dubultfiltrs u.tml.
Vai kādreiz tik populārā smēķēšanas antireklāma, ka grams nikotīna spēj nogalināt zirgu, nebija pārspīlēta?
– Nē, tā tas ir. Cilvēkam nāvējošā nikotīna deva ir 60 līdz 70 miligramu. Nezinātājam var rasties loģisks jautājums, kāpēc smēķētājs, kas dienā izsmēķē kādas 20 cigaretes ar, piemēram,10 miligramu nikotīna saturu, tomēr nenomirst? Tas tāpēc, ka nāvējošā nikotīna deva netiek uzņemta vienā reizē, bet pakāpeniski.
Izsmēķētie dūmi graujošāk iedarbojoties uz tiem, kas nesmēķē. Kā jūs ar viņiem sadzīvojat?
– Teorētiski šinī ziņā pastāv dažādas versijas. Esmu lasījis amerikāņu zinātnieku darbus, kas apliecina, ka tā īsti nav. Protams, nav patīkami ne vieniem, ne otriem. Manuprāt, tā vairāk ir smēķēšanas antireklāma.
Mana attieksme pret smēķēšanu ir negatīva, lai gan pats to daru. Ne velti esmu pārgājis uz vieglākām, kā pats saucu – bezalkoholiskajām – cigaretēm. Tas ir pārejas posms, lai pārtrauktu šo nodarbošanos vispār.
Tā kā sabiedriskās vietās īpaši nodalījumi nesmēķētājiem un no tabakas atkarīgajiem nepastāv, būtiska ir ventilācija. Tai jābūt ideālai. Valstī izstrādātā veselīga dzīvesveida programma paredz līdz 2010. gadam panākt sabiedriskās vietās 95 procentu nesmēķētāju zonu. Manuprāt, sabiedriskās vietās smēķēšana būtu jāaizliedz simtprocentīgi.
Vai mēģinājums pīpmani pārliecināt par nesmēķēšanu uzskatāms par cīniņu ar vējdzirnavām?
– Pēc manām domām, neviens plāksteris vai cits brīnumlīdzeklis, arī kodēšana, nepalīdzēs. Noteicošais ir cilvēka griba. Protams, var pienākt periods, kad sāk «streikot» sirds vai piemeklē cita kaite. Veselības stāvokļa ietekmē smadzenēs notiek psiholoģisks lūzums, un cilvēks smēķēšanu atmet. Dzīvošanas, strādāšanas instinkts ņem virsroku.
Svarīga ir arī valsts attieksme pret šo procesu. 1996. gadā pieņemtajā likumā par tabakas izstrādājumu ražošanu, realizāciju, reklāmu un smēķēšanas ierobežošanu ir arī punkts par to, ka aizliegts tabaku ražot un realizēt tabaku, kurā darvas saturs pārsniedz 12 mg. Spēkā tas stāsies tikai 2003. gadā. Kāpēc nevarēja uzreiz? Acīmredzot valstij tas ir izdevīgi. Ne velti Krievijas cariene Elizabete saprata, kas ienes naudu, un uzcēla pat tabakas rūpnīcu.
Uz cigarešu paciņām ir norāde par smēķēšanas kaitīgumu, darvas un nikotīna saturu. Pat lētākajām markām. Pats nu jau pusotru gadu smēķēju vieglo «Barclay», kur cigaretē ir 1 mg darvas un 0,1 mg nikotīna. Šajās cigaretēs ir vismazākais šo vielu īpatsvars, tāpēc arī saucu tās par bezalkoholiskajām. Pārējās, pat importa, satur 8 līdz 10 mg darvas, bet «Prima» – 16 līdz 17. Atšķirība ir, vai ne? Kad pārgāju uz vieglajām, nevarēju pierast. Uzreiz divas cigaretes smēķēju: organisms prasīja savu nikotīna devu.
Vai kādreiz «saule bija spožāka», jo vismaz bērni savulaik tik daudz nesmēķēja?
– Saule spožāka nebija, bet bērni, jā, tagad pat skolās samērā brīvi smēķē. Kad pats mācījos Rīgas 3. vidusskolā, 17 līdz 18 gadu vecumā skrējām uz Bastejkalna krūmiem. Bet tā vairāk bija mēģināšana, ākstīšanās. Uz ielas nekad to neatļāvāmies darīt. Tagad tas notiek brīvi.
Jāpamēģina visiem. Un visi, kas vēlāk arī nesmēķē, cigaretes ir «nogaršojuši». Oficiālā statistika liecina, ka šodien stabili, ne tikai ākstīšanās līmenī smēķē 31 procents zēnu un 14 procentu meiteņu vecumā līdz 15 gadiem.
Anglijā skolās ieviešot dūmu detektorus. Ko darīt pie mums?
– Ar piespiedu metodēm un aizliegumiem ir grūti ko panākt. Liela ir ekonomiskā faktora loma – alkohols un tabaka dod ļoti lielu peļņu. Pašreizējos datus nezinu, bet laikā, kad šņabja pudele maksāja trīs rubļus, tās pašizmaksa bija duci reižu mazāka. Minētā likuma par tabakas ražošanu un realizēšanu pieņemšanas gaita ļauj izdarīt līdzīgus secinājumus.
Cik latu pats mēnesī izkūpināt gaisā?
– Latos neesmu skaitījis. Padomju rubļos katru gadu nopīpēju vienu labu somu uzvalku. Tagad – vidēji no sešiem līdz astoņiem latiem mēnesī. Tas arī ir viens no faktoriem, kas brīžiem liek padomāt par šīs nodarbes lietderību. Kad uz tūkstoš rubļiem saderēju par pusgadu ilgu nesmēķēšanas periodu, izpildīju to naudas dēļ, jo tas man nozīmēja piecu mēnešu algu.
Toreiz nesmēķēšanas laiks ievilkās divu gadu garumā. Atsāku kritiskā situācijā pēc mātes nāves.
