Santa Sīle, Jelgavas pašvaldības aģentūras «Kultūra» kultūras darba speciālistePilsētas svētku saspringtajā ritmā nākas iejusties ne pirmo reizi, šopavasar man tie ir jau devītie – kopš strādāju aģentūrā «Kultūra». It kā pierasts, tomēr katru gadu notiek kas jauns, vismaz cenšamies, lai tā būtu. Šoreiz tas bija «Cāļa» fināls, kas pirmo reizi norisa Pilsētas svētku nedēļā. Latvijas Televīzija, kas bija mazo vokālistu konkursa «Cālis» aizsācēja, nu jau otro gadu līdzekļu trūkuma dēļ šo tik iecienīto un tautā iemīļoto pasākumu vairs neorganizē. Esam pārliecinājušies, ka Jelgavā dziedoņu trīs līdz piecu gadu vecumā («Cāļa» mērķauditorija) ir īpaši daudz, tāpēc saviem jaunajiem talantiem konkursu rīkojam paši. Pērn fināls notika aprīlī, bet šogad nolēmām to pieskaņot svētkiem. Tā nu pirmdiena pagāja, saiņojot dāvanas un rūpējoties par diplomiem un citām balvām. Scenārijs bija gatavs jau iepriekš, tomēr, kā jau nereti gadās, pēdējās korekcijas nācās veikt vēl otrdienas rītā. Taču ne visu dienu varēju veltīt vienīgi «cāļiem», tradicionālā iknedēļas apspriede ieilga gandrīz vai līdz divām stundām, jo Pilsētas svētku plānā bija jāsaliek visi punkti uz i. Pēc tam nemitīgi zvanīja telefons – aizkavējušies tirgotāji interesējās par iespējām piedalīties Amatu dienas rosībā. Trešdiena bija pēdējais termiņš, kad visi ar svētku tirdzniecību saistītie dokumenti bija jāiesniedz Jelgavas Domē. Interese šogad tik liela, ka ne vienam vien pretendentam nācās atteikt. Nolēmām iztikt bez apaviem un apģērbiem, kas vesti, piemēram, no Polijas. Galu galā iecerēts taču amatnieku tirgus, kur svarīgi ne tikai pārdot, bet arī demonstrēt savas amata prasmes.Priecājos, ka izdevās vienoties ar Kalēju brālību un Amatu dienā darbosies smēde, kurā katrs apmeklētājs varēs izkalt hercoga Jēkaba dukātu. Īstu dukātu – gravieris veidojis speciālu formu pēc vēsturiskā oriģināla. Būs pārstāvēta arī Latvijas Vīnkopju un vīndaru biedrība. Tas gan nenozīmē, ka Jelgavas centrā sestdien tirgos vīnu, toties tā darināšanai nepieciešamos rīkus un sastāvdaļas gan varēs iepazīt. Ja nu kādam īpaši paveiksies, varbūt kaut ko no iepriekš saraudzētā varēs arī nobaudīt. Saistībā ar Amatu dienu laikam vissvarīgāko darbu veicu ceturtdien – katram no gandrīz pusotra simta dalībnieku vajadzēja atrast savu vietu. Vispirms, protams, datorā un uz papīra, tikai sestdienas rītā «robežas» ar mietiņiem un numuriņiem tiks «nospraustas dabā», proti, Hercoga Jēkaba laukumā un tuvākajā apkārtnē. Šis darbs jāsāk agri, jau pulksten piecos no rīta.Savukārt piektdiena pagāja, rīkojot droši vien pašu atraktīvāko svētku sastāvdaļu – gājienu. Kā smej kolēģi, pateicoties manām balss saitēm, nav vajadzīgs rupors, tāpēc startēšu pati pēdējā – kad visi jau būs laimīgi aizvadīti ceļā.Kas pašai tiks no svētku priekiem? Tā kā Uzvaras parku nāksies apciemot tik un tā, ceru rast iespēju izbaudīt balles priekus. Ja sanāks, labprāt apciemošu arī «Suņa taku».
