Pilsētas svētku sestdienu vainagoja koncerts «Jelgava mainīgās krāsās…», kur dziedātāji, dejotāji un aktieri kopā ar pilsētniekiem visai mūsdienīgos ritmos izdziedāja un izspēlēja hercoga Jēkaba un viņa laikabiedru vīziju par mūsu pilsētu.
Kaut asais vējš uzturēšanos Uzvaras parkā nedarīja īpaši komfortablu, Jelgavas svētku centrālais koncerts bija izraisījis lielu pilsētnieku un viesu interesi. «Tagad jau vēl tīri ciešami, dienā mēģinājumā vēja brāzmas bija daudz spēcīgākas,» atcerējās koncerta režisore Lolita Truksne. Pasākuma galvenajam vaininiekam hercogam Jēkabam gan laika apstākļi traucēja vismazāk, jo pēc režisores ieceres senās Kurzemes valdnieks uz notiekošo nolūkojās no «mākoņa maliņas». Kāda gandrīz pirms 400 gadiem bija ceļošana, kā veicās ar aizjūras teritoriju iekarošanu, cik attīstīta bija jūtu dzīve un kā ļaudis gādāja par savu veselību – savdabīgās mistērijās rādīja Jelgavas aktieri, bet dziedātāji un dejotāji saistīja pagātni ar šodienu.Koncertā «Jelgava mainīgās krāsās…» deju virsvadītājs Rolands Juraševskis bija iesaistījis visus Jelgavas pieaugušo un jauniešu deju kolektīvus, bet par instrumentālo pamatu gādāja mūziķi Ingus Leilanda vadībā. Koncerta skaniskais balsts bija apvienotais koris, kura kodolu veidoja Jelgavas Valsts ģimnāzijas «Skali». Diriģentu Maijas Brankas, Agijas Pizikas un I.Leilanda žestiem klausīja ne tikai pārstāvji no mūsu puses labākajiem koriem, bet liela daļa koncerta apmeklētāju – šoreiz bija domāts par to, lai melodijas nebūtu par grūtu arī līdzi dziedāšanai. Lai gan jelgavnieki vairāk raduši būt vērotāju lomā, tuvojoties izskaņai, Raimonda Paula «Trīs lietām zāļu skapītī» un «Vella kalpiem», kā arī Imanta Kalniņa un Māra Čaklā «Lilioma dziesmai» izdevās atraisīt arī pasīvāko publikas daļu.