Šodien Sv.Pētera baznīcā Rīgā atklāj Jelgavas Mākslinieku biedrības izstādi «Mums 40». Jelgavas kultūras dzīvei tik nozīmīgajā dienā piedāvājam biedrības valdes priekšsēdētāja mākslas maģistra Māra Branča ieskata atmiņu krājumos nobeigumu
Sākums 22. un 29. aprīļa, 6., 13. un 20. maija numurā.Pārmaiņu laika pēdas un cerīgā nākotneLīdz ar Latvijas valstiskās neatkarības atgūšanu Jelgavas mākslinieku organizācija piedzīvoja ievērojamas pārmaiņas. Latvijas Mākslinieku savienība vairs nealgoja nodaļas vadītāju, šis amats kļuva par sabiedrisku pienākumu. Nācās atteikties no mikroautobusa. Arī pati grupa pārdzīvoja pārvērtības. Jelgavu atstāja Nellija Darkēviča un Silvija Meškone. Kādu laiku mūsu pilsētā apmetās gleznotājas Aija Zariņa un Vita Merca, bet arī viņas priekšroku devušas Rīgai. Pierima Visvalža Garokalna enerģija, viņš grupas vadības grožus atdeva keramiķim Georgam Svikulim, bet pats pārcēlās tuvāk jūrai.Vietā gan nāca jaunākas paaudzes mākslinieki Mārtiņš Vilkārsis, Ieva Vītola, Egils Vītols, Guntis Svikulis, Sandra un Gints Strēļi, Māris Grīnbergs un daži citi. Viņi visi tolaik bija jauni un pārpilni enerģijas. Ideju ģenerators bija M.Vilkārsis, kurš ticēja, ka Jelgavu var pārvērst par mākslas metropoli. 1988. gadā pēc viņa ierosmes vairāki Rēzeknes Lietišķās mākslas skolas audzēkņi un tolaik vēl vidusskolnieks Didzis Krūmiņš apgleznoja ūdensvada 302 metrus garo koka dēļu žogu. Pēc gadiem pieciem kopā ar Detlaviem M.Vilkārsis nodibināja «Galeriju». Tad nāca kārta SIA «Gaume», bet 1995. gadā Zemgales prospektā atvērās galerija «Klucis». M.Vilkārša vadībā izveidojās Jelgavas jauno mākslinieku grupa «Šauļu rampa», kas viena no pirmajām Rīgā rādīja laikmetīgo mākslu. 1995. gadā Jelgavā parādījās viņa telpiskais objekts «Lidojums. Spārns. Atspulgs», vēl pēc gada – «Kaza». M.Vilkārsis sarīkoja vairākas mākslas akcijas. 1990. gados I.Vītola vadīja starptautisku vasaras akadēmiju.Diemžēl šis bija skarbu pārmaiņu laiks sabiedrībā, tās domāšanā. Cilvēkus vadīja materiālistiskās intereses, māksla palika otrajā vietā. Varbūt jaunieši pasteidzās, un viņu entuziasms apsīka, neradot jelgavniekos ne finansiālu, ne garīgu atbalstu. Laiks tomēr tecēja uz priekšu. It kā turpinot jauniešu centienus, Jelgavas kultūras dzīvē trešās tūkstošgades pirmā desmitgade iezīmējusies ar jaunām izstāžu telpām pilsētā, kur iedzīvotāji un mākslas mīļotāji var gūt daudzveidīgāku ieskatu tēlotājas mākslas norisēs Latvijā.Vispirms 2001. gada nogalē Jelgavas Mākslas skola nodeva skatītājiem Andreja Zvejnieka izloloto nelielo, bet ietilpīgo izstāžu zāli. Tā izveidojās kā lieliska iespēja audzēkņiem un ikvienam jelgavniekam iepazīties ar ļoti augstvērtīgu Latvijas mākslu, par ko gādā Indulis Landaus, uzaicinādams darbus izstādīt pašus labākos sava amata meistarus.2008. gadā vecpilsētā dizaineri Ilona un Ilmārs Drīliņi atklāja galeriju «Suņa taka», kurā viesojas gan pašmāju mākslinieki, gan viesi no Rīgas un dažkārt parādās mūsu pilsētā neierastāka māksla. Savukārt 2009. gadā pēc remonta Jelgavas Zinātniskā bibliotēka piedāvāja izstādēm izbrīvētu telpu. Nedrīkst aizmirst arī Ādolfa Alunāna memoriālo māju, kurā līdzās amatiermāksliniekiem savu veikumu rāda Mākslas skolas skolēni un profesionālie mākslinieki. Arī pilsētas kultūras namā nepārtraukti skatāmas vairākas izstādes, kurās ir gan mūsu gleznošanas studijas dalībnieku un viņu kolēģu veikums no citām pilsētām, gan fotogrāfiju skates.Pienācis 2010. gads. Jelgavas mākslinieki gatavojas 40 gadu jubilejai. Organizācijas dibinātāji nu jau ir krietnos senioru gados. Mūsu vidū nav vairs V.Garokalna, Krišjāņa Kugras, Hugo Jakobi, Dzintras Zvejnieces, Pauļa Buldinska un Pāvila Lūciņa, tomēr mūsu seniori joprojām ir radoša spara pilni. Viņiem blakus pamazām stājas jaunākas paaudzes, kas nāk ar savu redzējumu, savu dzīves pieredzi un mākslas izpratni.Saprazdami, ka no Latvijas Mākslinieku savienības nekādu palīdzību nevar sagaidīt, viss jādara pašiem un saviem spēkiem un ka jāmeklē iespējas, kā piesaistīt finanses darbības turpināšanai un paplašināšanai, pagājušā gada 14. decembrī nodibinājām savu nevalstisko organizāciju – Jelgavas Mākslinieku biedrību, kas uzskatāma par Latvijas Mākslinieku savienības Jelgavas nodaļas tiesību pārņēmēju un darba turpinātāju.«Cerēsim, ka tagadējā jaunradīšanas laikmetā arī Jelgavas mākslas dzīve ies pacēluma ceļu, ies dziļumā un briedumā, ka mākslinieka darbs radīs atsaucīgas sirdis, ka māksliniekam skaistā un savdabīgā Zemgales metropolē būs lemts būt vairāk nekā tikai skolotājam vai ierēdnim: kultūras dzīves nepieciešamam darbiniekam, apkārtnes izdaiļotājam» – gribas ticēt, ka šis raksta sākumā citētais mākslas vēsturnieka Jāņa Siliņa 1937. gadā izteiktais vēlējums īstenosies, mums pietiks degsmes, entuziasma, radošā gara un spara, lai sāktu jaunu posmu mūsu dzīvē. Galu galā viss atkarīgs no mums pašiem. Atcerēsimies mūsu novadnieka Ādolfa Alunāna vectēva Jūlija Felckes gudro teicienu: «Cilvēka griba ir viņa debesis.»
