Zemgales Plānošanas reģionā (ZPR), piedaloties Baltijas jūras reģiona Transnacionālās sadarbības programmas projekta «New Bridges» («Jaunie tilti»), ko finansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds, ieviešanā, uzsākts darbs pie inovatīva pilsētu – lauku mijiedarbības attīstības modeļa izveides.
Projekta mērķis ir uzlabot pilsētu un lauku teritoriju mijiedarbības vadīšanu, izstrādāt dzīves kvalitātes koncepciju pilsētu un lauku attīstības plānošanai, izvērtēt potenciālu ilgtspējīgām pilsētu un lauku mijiedarbībām, ņemot vērā līdzšinējo pieredzi, izveidot un pārbaudīt praksē mijiedarbības vadības modeli, kas visvairāk atbilst Baltijas jūras reģiona valstu iedzīvotāju vajadzībām, vērtībām un dzīvesveidam, informē ZPR pārstāvis Juris Kālis.Projekta ieviešanas rezultātā Baltijas jūras valstu reģionā paredzēts izveidot jaunas pilsētu un lauku partnerattiecības, veicināt inovatīvu domāšanu un inovatīvu produktu radīšanu, panākot reģionu konkurētspējas, kā arī pievilcības palielināšanos.Zemgalē jau uzsākta Teritorijas plānojuma revīzija, jaunajā redakcijā iestrādājot atbilstīgus pilsētu un lauku teritoriju mijiedarbības vadības principus. Notikuši divi semināri – diskusijas, kurās pašvaldību attīstības plānotāji, nevalstisko organizāciju un biznesa sfēras pārstāvji identificējuši 10 redzamākās problēmas pilsētu un lauku mijiedarbībā.Diskusiju dalībnieki par pilsētu iedzīvotāju lielu priekšrocību uzlūko iespēju izmantot plašāku veselības, transporta, izglītības, sociālo un sadzīves pakalpojumu klāstu, bet laukos – iespēju baudīt pievilcīgu ainavu un dzīvot ekoloģiski tīrā, nesagandētā vidē.Lauku attīstība no pilsētu attīstības lielā mērā ir atkarīga nodarbinātības, privāto un publisko pakalpojumu, lauksaimniecības produktu, zemes un nekustamo īpašumu tirgus, kā arī citām jomām. Savukārt pilsētu attīstība no lauku attīstības ir atkarīga darbaspēka, privāto un publisko pakalpojumu, preču piedāvājuma, rekreācijas, pārtikas un tās kvalitātes nodrošinājuma, dabas vides, dzīvojamo un rūpniecisko teritoriju paplašināšanas iespēju un vēl citām jomām.Zemgales uzņēmēju, Tūrisma informācijas centru darbinieku, Lauksaimniecības universitātes mācībspēku un studentu aptaujā noskaidrots, ka pilsētās esošā infrastruktūra vēl netiek pilnvērtīgi izmantota, bet laukos atkal ir stipri ierobežota iedzīvotāju mobilitāte, galvenokārt vāji attīstīta sabiedriskā transporta maršrutu tīkla un ceļu sliktā stāvokļa dēļ.Inovatīva pilsētu – lauku mijiedarbības attīstības modeļa izstrāde Zemgalē sakrīt ar reģiona ekonomikas profila izstrādes laiku. Zemgalē veiktie pētījumi jau tagad ļauj secināt, ka reģiona ekonomiskā attīstība nākotnē galvenokārt balstīsies uz lauksaimniecību un lauksaimniecības produktu pārstrādi, apstrādes rūpniecību, mežsaimniecību un kokapstrādi. Tas turpmāk lielā mērā ietekmēs arī pilsētu un lauku mijiedarbību, ko jāņem vērā izstrādājot minēto pilsētu – lauku mijiedarbības attīstības modeli, kas būs balstīts uz Baltijas jūras reģiona attīstības jauno stratēģiju un ietvers sevī inovatīvus risinājumus reģiona konkurētspējas, kā arī pievilcības paaugstināšanai.Minētajā projektā pavisam piedalās 12 partneri no astoņām Baltijas jūras reģiona valstīm – Dānijas, Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Polijas, Somijas, Vācijas un Zviedrijas. Projekta vadošais partneris ir Baltijas jūras reģiona Pilsētu savienība, kas atrodas Somijas pilsētā Turku, bet kā vienīgais partneris no Latvijas projektā piedalās Zemgales Plānošanas reģions.
