Asākā «redze» ir trim kopā saslēgtiem radioteleskopiem, kas atrodas ASV, Austrālijā un Dienvidāfrikā.
Asākā «redze»
ir trim kopā saslēgtiem radioteleskopiem, kas atrodas ASV, Austrālijā un Dienvidāfrikā. Ar šī megateleskopa palīdzību zinātnieki ir atklājuši 500 kilometru lielu neitronzvaigzni Buras zvaigznājā, kas no mums atrodas 1600 gaismas gadu attālumā. Šāds teleskopu «sajūgs» ir spējīgs uz Mēness saskatīt objektus, kas ir vīrusa lielumā.
Augstākā temperatūra
sasniegta reaktoros, kurus savos pētījumos izmanto plazmas pētnieki, un tā ir 400 miljoni grādu pēc Celsija. Salīdzinājumam – karstāko zvaigžņu kodola temperatūra ir «tikai» 150 miljoni grādu. Saules centrā ir 15 miljoni grādu, bet uz virmas vairs «tikai» 5500 grādu.
Spožākā zvaigzne
atrodas 25 000 gaismas gadu attālumā Piena ceļa vidus tuvumā Strēlnieka zvaigznājā. Tās gaismas stiprums ir 10 miljonu reižu lielāks nekā mūsu Saulei. Sešās sekundēs šī tālā zvaigzne patērē tik daudz enerģijas, cik Saule viena gada garumā.
Attālākais cilvēka darinātais objekts
ir «Voyager1». Tā ir amerikāņu kosmiskā zonde, kas startējusi 1977. gada 5. septembrī un šobrīd atrodas 10,4 miljardu kilometru attālumā no Zemes. «Voyager 1» vēl aizvien pārraida zinātniskus datus. No tā raidītie impulsi līdz Zemei nāk 9 stundas 36 minūtes.
Ātrākais pasaules dators
spēj paveikt 1,8 biljonus aprēķinu operāciju sekundē. Šīs mākslīgās smadzenes atrodas ASV Sendijas nacionālajā laboratorijā un tiek nodarbinātas ar atombumbu eksploziju simulāciju.
50 000 tonnu ūdens
satur japāņu neitrīnu detektors «Superkamiokande», kas nesen pierādījis, ka arī neitrīniem ir masa.
Ideāli apaļas lodes
ir četras kvarca lodes galda tenisa bumbiņu lielumā, kas ir pārklātas ar metālu – niobu. Šīs lodes iekļautas eksperimenta programmā, ko 2000. gadā uzsāks NASA un Kalifornijas Senforda universitātes zinātnieki. Eksperimentā tiks veikts tests Einšteina relativitātes teorijā izteiktajam pieņēmumam, ka telpa tiek apliekta ap masu.
Cietāko materiālu
radījuši krievu zinātnieki no fullerēna kristāla – futbolbumbai līdzīgām molekulām, kas būvētas no 60 oglekļa atomiem. Zinātnieki pakļāva fulerēna kristālu vairāk nekā 100 000 atmosfēru spiedienam un uzkarsēja to līdz vairākiem simtiem grādu. Tādējādi viņi norūdīja futbolveidīgo molekulu līdz tik cieta materiāla līmenim, kas spētu «savainot» pat dimantu.
Precīzākais pulkstenis
atrodas Parīzes Nacionālajā metereoloģijas institūtā. Ja jums būtu šāds pulkstenis, tad pēc
100 000 miljoniem gadu tas būtu «nokavējies» tikai par vienu sekundi. Citiem vārdiem sakot, ja šis pulkstenis sāktu darboties dinozauru izmiršanas laikā, tagad savā gaitā tas kļūdītos tikai par pussekundi. Parīzes pulkstenis darbojas ar cēzija atomiem, kas tiek iedarbināti ar mikroviļņu starojumu no rezonatora. Mikroviļņu frekvence atbilst atompulksteņa tikšķiem, tādējādi nodrošinot īpašu precizitāti. Tomēr Maksa Planta institūtā Vācijā jau tiek strādāts pie jauna superpulksteņa radīšanas, kas būtu vēl precīzāks, jo atomi tiks darbināti ar gaismas un magnētiskā lauka palīdzību. Ja šāds pulkstenis tikšķēt uzsāktu pirms 12 miljardiem gadu, šodien ar to uz rokas satikšanos jūs nokavētu tikai par vienu sekundi.
