Glūdas pagasta biedrības «Dzīvo gudri» vadītāja Herta Elza Šalkovska ministram Jānim Dūklavam šonedēļ stāstīja, kā Lauku atbalsta dienests kontrolē tā uzraudzībā nodoto ES naudu. Pirmajā reizē atbraukušie darbinieki skaitījuši pie sienām pielīmētās flīzes. Tagad tiek gaidīts kāds, kas klātienē pārliecināsies, vai projekta ietvaros iegādātās divas šujmašīnas patiešām atrodas īstajā vietā. Viņas stāstā nebija manāma ne ironija par pārcentīgiem kontrolieriem, ne nožēla, ka tādā veidā tiktu lieki tērēta nauda. Atskaitīšanos tur uztver kā pašsaprotamu lietu.Dzirdot par saskaitītām flīzēm pagasta dienas centra ēkā, jādomā, kāpēc par ES miljonu projektu atrašanos uz bankrota sliekšņa uzzinām gadu vai divus pēc tam, kad nauda nez kā izniekota un pēdas pagaisušas. Kā iespējams, ka par divarpus miljoniem uzbūvēja nevis plānoto slēgta tipa tuneli, bet gan atvērtu, kas nozīmē – skaļuma dēļ darbināt to nav iespējams? Vēl traģikomiskāka ir situācija ar būvmateriālu testēšanas iekārtām otrā Peldu ielas projektā – par to atrašanās vietu vairāk nekā gadu nav zinājusi un arvien nezina neviena uzraugošā puse. Vēja tunelis un būvmateriālu testēšanas centrs nav ne pirmie, ne droši vien pēdējie bēdīgu slavu guvušie ES projekti. Atceramies Kombuļu lāzeršovu, kuru, starp citu, nešauboties par pieteicēju godaprātu, apstiprināja tā paša Andra Ozola vadītā Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, kas pašlaik tuneļa cēlējiem pārmet krāpniecību. Cerams, to, kas noticis patiesībā, agrāk vai vēlāk uzzināsim, taču jādomā, ka skaļās šmuces nedēļas garumā nebūtu, ja abi projekti jau no paša sākuma tiktu uzraudzīti tikpat cītīgi, kā tas notiek ar skrūvēm, flīzēm un šujmašīnām Glūdā.
