Jelgavas ražotāju un tirgotāju asociācija, lai tuvāk iepazītu Latvijas Unibankas darbību, ieceres, kreditēšanās iespējas un perspektīvas, bija organizējusi tikšanos ar šīs bankas viceprezidentu Kazimiru Šļakotu.
Jelgavas ražotāju un tirgotāju asociācija, lai tuvāk iepazītu Latvijas Unibankas darbību, ieceres, kreditēšanās iespējas un perspektīvas, bija organizējusi tikšanos ar šīs bankas viceprezidentu Kazimiru Šļakotu. Tēma acīmredzami bija aktuāla, jo pasākumu apmeklēja vismaz trīs desmiti interesentu.
Janvārī Unibankas kredītportfelis sasniedzis 165 miljonus latu. No tautsaimniecības nozarēm banka visvairāk kreditējusi lauksaimniecības un ražošanas uzņēmumus, atpaliekot tirdzniecības, transporta un pārvadājumu firmu jomā.
Vēlas kreditēt eksportspējīgus uzņēmumus
Pašreizējās Unibankas tendences ir līdzīgas pārējām finansu un investīciju iestādēm. Proti, dominē vēlēšanās pievērsties to uzņēmumu kreditēšanai, kuri ražo eksportspējīgu produkciju. Šādi uzņēmumi varētu cerēt arī uz investīciju kredītiem uz trīs līdz pieciem gadiem (atvēlēti desmit miljoni latu).
Nodrošinājuma ziņā banku mazāk interesē ķīlas, vairāk pārliecība par naudas atmaksāšanas iespējām. Pie svarīgiem nosacījumiem pieder tirgus risks (vai uzņēmuma produkcija der vienam vai vairākiem noieta tirgiem) un konkurences apstākļi (vai citi analogu produkciju nesaražo lētāk).
Garantiju fonds sekmējis kreditēšanu
Lauksaimniecībā kreditēšana turpināsies, lai gan reizēm secināts, ka Unibanka ar šo nozari nodarbojas pat vairāk nekā tieši uz laukiem orientētas bankas. To veicinājusi subsīdiju sistēma un garantiju fonds. Celtniecība tiek uzskatīta par samērā riskantu biznesu. Izvērsties varētu vienīgi aizdevumu izsniegšana dzīvokļu pirkšanai un remontam. Protams, pēc tam, kad šis īpašums reģistrēts Zemesgrāmatā vai privatizēts. Pieaugt varētu arī privātpersonu kreditēšanas apjomi. Izmaiņas komercķīlu reģistrācijas kārtībā labvēlīgāk ietekmējušas tirdzniecības uzņēmumu kreditēšanas iespējas.
Ilgtermiņa kredītresursi nav pieejami
Unibankai ilgtermiņa aizdevumu jomā atvērta tikai viena kredītlīnija uz septiņiem gadiem, kas jau pilnībā izmantota. Pašlaik notiek sarunas (kaulēšanās par procentiem) ar Pasaules Banku par astoņu gadu kredītlīnijas atvēršanu. Unibanka mēģināšot rast iespēju izsniegt uz desmit gadiem arī hipotekāros kredītus. To procentu likme labākajā gadījumā varētu sasniegt 14 vai 15 procentu, kas šim kreditēšanas veidam ir pārāk daudz. Piemēram, būvējot namu, maksimālais, ko kredīta ņēmējs varētu atļauties, ir 11 procentu. Diemžēl Latvijā tik «lēta» nauda nav pieejama.
Krievijas krīzes ietekmē Latvija uz pasaules fona atkal atgriezusies jaunattīstības tirgus pozīcijās. Līdz ar to pieaug gan kredītlikmju nemainīgā, gan mainīgā daļa. Naudas cenu ietekmē arī tas, par kādu procentu to aizņemas valdība. Jo izdevīgāki šie nosacījumi bankām, jo vairāk līdzekļu tās atvēlēs valsts obligāciju pirkšanai, bet pārējiem klientiem kreditēšanas apjomus samazinās.
Izdevīgāk ir izvairīties no kredītiem
Par kredītlikmju izmaiņas prognozēm K.Šļakota runāja piesardzīgi. Tas esot atkarīgs no budžeta izpildes un Latvijas Bankas taktikas. Pēc visa spriežot, līdz maijam vai jūnijam, kad varēs izdarīt reālākas aplēses par budžeta izpildi, pārmaiņas nav gaidāmas. Lai gan premjers Vilis Krištopans par lata devalvāciju nepieļauj pat runas, valdības nesaprātīgas rīcības rezultātā, nesabalansējot ienākumus ar izdevumiem, valstī iespējama nopietna situācija.
Uzņēmējiem nav īpaša pamata tuvākajos gados gaidīt labvēlīgas pārmaiņas. K.Šļakota ieteica censties iztikt bez kredītu ņemšanas vai arī apgrozāmo līdzekļu saglabāšanas nolūkos izlāpīties ar pamatlīdzekļu samazināšanu, realizējot nevajadzīgu īpašumu. Nav lolojamas arī cerības uz investīciju piesaistīšanu. Proti, ieguldījumi neatmaksājas, ja uzņēmuma rentabilitāte ir noslīdējusi zem 20 procentiem.
Ar Krieviju neko nevar zināt
Uz jautājumu par krievu rubļa kursa stabilizēšanos pret dolāru, komentāri šķiet lieki, jo pat Krievijā atzīst, ka «Rossiju umom ņepoņatj» (latv. – Krieviju ar prātu nesaprast). Šā gada sākumā viens dolārs maksāja 21 rubli. Atsevišķās prognozēs norādīts, ka uz gada beigām dolārs maksās 50 rubļu.
Šādā gadījumā neviens Latvijas preci Krievijā nebūs spējīgs nopirkt. Par atturību un neziņu liecina arī produkcijas eksporta apjomi uz austrumu kaimiņvalsti. Oktobrī tie Latvijā saruka no 16 uz četriem procentiem. Nākamajos mēnešos par vienu procentu palielinājās, bet tas arī viss.
Par «Skandinaviska Enskilda Banken» ienākšanu Unibankā un attiecībām ar «Merita Nordbanken Group» K.Šļakota no komentāriem un prognozēm gan atturējās.
Taču vienam otram uzņēmējam ir skaidrs, ka galvenais mērķis ir ekonomiskās vides izlūkošana un ceļa bruģēšana Skandināvijas uzņēmumu ienākšanai un Latvijas uzņēmumu lētai iegādei. To apliecina arī «Detroit Group» neatslābstošā interese par RAF un bankrotējušā uzņēmuma cenas krituma nogaidīšana.
