Šis pavasaris un vasaras sākums atnācis ar siltu un mitru laiku, kas ir ļoti labvēlīgs postošās augļu koku slimības – bakteriālo iedegu – izplatībai, brīdina Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD). Ierobežot 2007. gadā pirmoreiz pie mums atklātās baktērijas Erwinia amylovora ierosināto kaiti var, vienīgi izcērtot un iznīcinot inficētos un tiem apkārtējos kokus, kas tik vai tā ātrā laikā nokalstu, tādēļ strikto fitosanitāro pasākumu dēļ šo slimību uzskata par ļoti bīstamu
VAAD eksperts Zigmārs Bulavs atgādina, ka Latvijā bakteriālās iedegas pirmo reizi tika konstatētas 2007. gada jūlijā, kad tās pēc nokaltušiem ābeļu, bumbieru un vilkābeļu zariem tika atklātas toreizējā Jelgavas rajonā. Īsā laika posmā tika uzieti un laboratoriski apstiprināti 26 šīs slimības perēkļi vairākās reģionālajās nodaļās (Zemgales, Rīgas, Latgales un Dienvidkurzemes), bet visplašāk bakteriālās iedegas skāra Jelgavas apkaimi, kur nācās iznīcināt ievērojamu skaitu augļukoku.
Pērn nocirsti 202 kokiKā «Ziņām» pastāstīja Z.Bulavs, 2008. un 2009. gadā atklāti atsevišķi perēkļi Zemgalē, kur jau iepriekš tika uzietas iedegas. Pagājušajā gadā kaites skarti koki atrasti piecās vietās Jelgavas novadā, lielākoties ap Staļģeni. Vēl vienā dārzā iedegas konstatētas Tērvetē, kā arī divos augļudārzos Auces pusē. Piebilstams, ka iedegu skartos perēkļus VAAD speciālisti apmeklē divas reizes vasarā, lai pārliecinātos, ka slimība nav atsākusies ar jaunu sparu. Pašlaik norisinās pirmās šīs vasaras pārbaudes.Pērn nācies nozāģēt 202 saimniekaugus, lielākoties ābeles. Atbilstoši normatīviem nocirstais koks tiek sadedzināts, bet celms apstrādāts ar vielu, kas liedz dzīt atvases.Atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem par katru iznīcināto augu dārza īpašniekam pienākas kompensācija. Pēdējos divos gados cietušajiem saimniekiem izmaksāts 8421 lats par 14 augļudārzos izzāģētajiem kokiem un krūmiem. Kompensācija par vienu ražojošu ābeli vai bumbieri ir 48 lati, bet, piemēram, par metru gara dzīvžoga iznīcināšanu – deviņi lati. Jo agrāk konstatē, jo mazāks postsĻoti svarīgi ir savlaicīgi konstatēt inficētos augus, lai pēc iespējas ātrāk veiktu atbilstošos fitosanitāros pasākumus un ierobežotu tālāku slimības izplatīšanos. Tādēļ, lai iespējami mazāk apdraudētu savu un apkārtējos dārzus un neveicinātu infekcijas izplatīšanos, pamanot aizdomīgus simptomus uz bakteriālās iedegas saimniekaugiem, VAAD lūdz nekavējoties informēt dienesta reģionālo nodaļu inspektorus (Zemgales reģionālā nodaļa – Jelgava (63022541), Dobele (63781288), Bauska (63926882)).Izteiktākā pazīme – brūnē lapasBakteriālo iedegu infekciju izraisa baktērija Erwinia amylovora, kas viegli izplatās ar kukaiņu, putnu, vēja un citu pārnesēju palīdzību. Inficēti var būt arī saimniekaugu ziedputekšņi, tādēļ īpaši viegli baktērija izplatās ziedēšanas laikā – ar apputeksnētāju kukaiņu palīdzību. Lieli izplatīšanās draudi ir arī siltā un mitrā laikā, kad baktērijas strauji vairojas un ilgāk izdzīvo ārpus auga. Slimības pazīmes mēdz būt atšķirīgas atkarībā no gadalaika un viegli sajaucamas ar citu slimību simptomiem, tāpēc droši apstiprināt bakteriālo iedegu infekciju var tikai laboratoriski. Pazīmes visizteiktāk novērojamas aktīvas veģetācijas laikā. Mitrā un siltā laikā no bojātajiem pumpuriem, ziediem, jaunajiem dzinumiem, mizas plaisām un augļiem izdalās pienbalts vai zeltains šķidrums (eksudāts).
Bakteriālo iedegu raksturīgākie simptomiZiedi: daži vai visi novīst, nomelnē, iet bojā, bet parasti nenokrīt un paliek pie auga.Pumpuri un jaunie dzinumi: novīst, nobrūnē.Lapas: lapu kāts un centrālais dzīslojums nobrūnē.Augļi: nobrūnē, sačokurojas un iet bojā, bet nenokrīt.Zari un stumbrs: slimība sākas no ziedu vai zaru galiem, no tiem baktērijas pāriet uz lielākajiem zariem un izplatās uz galveno stumbru. Pavasarī augi izskatās kā deguši vai sala bojāti. Vēlāk bojāto koku miza vietām uzpūšas un plaisā. Zem tikko bojātas mizas koksne ir brūngansarkana.
